Mazdēls pieņēma vectēva dāvāto dāvanu.Un domāja, ka tas ir bezjēdzīgi. Zābaki stāvēja plauktā un apputēja, bet kādā dienā viņš atcerējās par vectēva mantojumu.
Viņš paņēma uzvilka vectēva veiksmes zābakus un turpināja vectēva iesākto. Katru mīļu brīdi mazdēls gāja garos un aizraujošos piedzīvojumos, tāpat kā virelis. Un tā tas turpinājās vēl ilgus gadus.
Ne vienmēr ir jābut lieliem un dārgiem mantojumiem, pat mazs nieciņš ir vērts.
…
