-
Sengrieķu ievērojamākie filosofi un filosofijas attīstība laika gaitā
Hellēnisma laikmetā grieķi iepazina pasauli ārpus Grieķijas. Filozofijas centrs joprojām bija Atēnas. Filozofijā radās jauni virzieni: stoicisms un epikūrisms. Epikūrisma dibinātājs bija Epikūrs. Viņš mācīja nenodarboties ar politiku. Viņaprāt, cilvēka dzīves mērķis ir laime. Īstā laime esot jutekliska bauda, kas nozīmē atbrīvošanos no sāpēm un rūpēm. Stoicisma pamatlicējs bija Zēnons. Nosaukums radies no Stojas, kur pirmie stoiķi skaidroja savu mācību, ka cilvēkam jādzīvo saskaņā ar sevi un dabu.
Sengrieķu filozofija ir filozofijas pamats. Bez sengrieķu filozofu domām, uzskatiem un idejām tāda filozofija ar kādu saskaramies mūsdienās nemaz nepastāvētu, joprojām tiek izmantoti sengrieķu filozofu teicieni un idejas, joprojām tiek lasīti sengrieķu filozofu darbi. Senajā Grieķijā filozofija attīstījās ļoti strauji, filozofijā nepārtraukti ienāca jauni jēdzieni, idejas un cilvēki, kuriem interesēja filozofija, kuriem bija savi uzskati, kurus viņi spēja pamatot. Sengrieķu filozofi nebaidījās no saviem uzskatiem un pauda tos, viņi savas dzīves laikā paveica daudzas vērienīgas lietas un atklāja daudz ko jaunu. Manuprāt, mums visiem ir jāmācās no sengrieķu filozofiem, kā noformulēt savas domas vārdos un to, ka no sava atšķirīgā viedokļa nav jābaidās, bet tas jāizpauž un jācenšas pamatot.
…
Filozofija ir zinātne par sabiedrības, domāšanas un dabas vispārējiem likumiem, tā ir mācība par esamības un izziņas vispārējiem principiem. Sengrieķu filozofija radās Mazāzijas joniešu pilsētās un grieķu kolonijās Dienviditālijā piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Sengrieķu filozofus vairs neapmierināja pasaules mītiskais skaidrojums. Bija daudz sengrieķu filozofu, kuru teicienus atceramies pat tagad un, kuru spriedumi un uzskati mainīja daudzu cilvēku domas. Filozofija Senajā Grieķijā nepārtraukti mainījās un attīstījās. Bija daudz sengrieķu filozofu, kuru uzskati ir bijuši vērienīgi un kuru idejas ir aktuālas arī mūsdienās. Pitagors bija matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu. Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība.” Daudzi vēl joprojām piekrīt Pitagora teiktajam.
