Galvenā pasakas domas ir „ja kāds atšķirās no citiem, tas pavisam nenozīmē, ka viņš ir sliktāks”. Pat neglītais pīlēns var pāvērsties par skaisto gulbi. Pasaka var palīdzēt „citādākam bērnam” (invalīdam, bārenam vai vienkārši bērnam, kas nesa brilles, kurš ir mazā auguma u.t.t.) saprast sevi, dod viņam cerību, ka kādreiz viņš pārvērtīsies par balto gulbi, un palīdz būt pārliecinātākam par sevi.
Arī otrādāk, pasaka māca mūs būt līdzjūtīgiem pret citu cilvēku bēdām, būt tolerantam. Tā māca palīdzēt mazākam un vājākam. Tas ir parādīts pasakas daļā, kur zemnieks atrada pīlēnu, kas iesalīs ezerā, izlauza ledu, atbrīvoja nabago pīlēnu un aiznēsa mājās. Parādīts kontrasts. Tas bija vienīgais pasakas moments, kurā pīlēnam kāds palīdzēja, tāpēc citu varoņu sliktas attieksmes fonā, šāda zemnieka uzvedība izskatās ļoti cēla.
Pasaka „Neglītasi pīlēns” māca mūs arī vērtēt ģimeni un attiecības. Stāstā ir parādīta māte, kas pamet savu bērnu, jo viņs neiepatikās sabiedrībai. …
