Izglītības politika Eiropas Savienībā

Nobeigums
Visticamāk, ka nākotnē turpinās attīstīties un pilnveidoties Eiropas Savienības izglītības politika, bet šobrīd var izdarīt sekojošus secinājumus:
• Izglītība ir joma, kurā ES prasības un ierobežojumi skar salīdzinājumā nedaudz, iemesls tam, iespējams, varētu būt tajā, ka sākotnēji, izveidojoties Eiropas Ekonomiskajai kopienai, nebija atsevišķi paredzēta izglītības politika. Tādejādi izglītības politika ES ir vēl salīdzinoši jauna nozare.
• Nepieciešamību pēc kopīgas Eiropas augstākās izglītības politikas nosaka gan aizvien pieaugošā Eiropas integrācija un Eiropas Savienības paplašināšanās perspektīvas, gan nepieciešamība paaugstināt Eiropas augstākās izglītības konkurētspēju pasaules mērogā.
• ES Izglītības un apmācības politikas galvenais uzdevums ir veicināt dalībvalstu sadarbību izglītības jomā, attīstot skolēnu, studentu un mācību spēku pieredzes apmaiņu un mobilitāti, nodrošinot brīvā tirgus principu nostiprināšanu Eiropas izglītības tirgū un paaugstināt izglītības līmeni ES dalībvalstīs.
• Izglītības nozarē stingri tiek ievērots subsidiaritātes princips, un tiek izslēgta jebkādu dalībvalstu tiesību un pārvaldes rīkojumu harmonizācija. Katra dalībvalsts pati ir atbildīga par izglītības saturu un izglītības sistēmas uzbūvi.
• Latvijas studentu līdzdalība ES izglītības programmās veicinās pieredzes apgūšanu, lai varētu sekmīgi iekļauties Eiropas brīvajā tirgū un izturēt konkurences spiedienu.
…