Pirmie vispārīgie latviešu dziesmu svētki notika 1873. gadā, no 26. līdz 29. jūnijam Rīgā. Koristi no Vidzemes, Kurzemes, Rīgas izveidoja kopkori ar 1003 dziedātājiem. Tajos pulcējās ap 20000 skatītāju. Speciāli svētkiem tika darināts Dziesmu svētku ‘’LĪGO’’ karogs un svētkos skanēja Baumaņu Kārļa ‘’Dievs Svētī Latvijiu!’’ Dziesmu svētkos bija lieli gājieni, kuros apvienojās Vidzemes un Kurzemes guberņas.
Dziesmu svētku laikā A. Kronvalda vadībā notika Vidzemē un Kurzemē latviešu skolotāju sanāksme, kurā pārrunāja, ko mācīt skolēniem un, ko darīt ar miesas sodiem skolās. Bija arī zemnieku sapulce, kurā bija kopā 500 lauksaimnieki, viņi sprieda par zemkopju un amatnieku skolu dibināšanu, stipendiju piešķiršanu latviešu studentiem un zemkopju avīzes izveidošanu.
Jaunlatvieši veicināja latviešu tautas tapšanu par nāciju (cilvēku kopība, kam ir sava teritorija, valoda, kūltūra, atmiņas par vēsturi) un sabiedrības modernezāciju.
…
