Romānā „Aka” ir atklātas cilvēku savstarpējās jūtas sarežģītās situācijās. Tas vēsta par sievietes pienākumiem pret apkārt esošo, notiekošo, viņas neatlaidību un godaprātu, kas spilgti attēlojās romāna varonē Laurā.
Laurā tik tiešām bija skaidri manāma sievietes sarežģītās pasaules atklāsme. Neskatoties ne uz ko, viņa turpināja censties, ne brīdi nenolaižot rokas. Laura darīja smagus darbus, lai viņas vīra mātei, vīra māsai un, galvenais, bērniem būtu labi. Šai sievietei bija „zelta rokas”. Viņa izdarīja tādus darbus, kuri tikai vīrietim būtu pa spēkam. Tas atspoguļojās Alvīnes teiktajā: „Esi gan tu, Laura, meistars! Es jau daždien baidījos, ka sagāzīsies mums tā parikte akā un varēsim svilpot”.
Kā jau visiem, arī Laurai dažbrīd apnika viens un tas pats. Viņa gribēja pabūt ar sevi, nevis katru vakaru klausīties un atminēties par vīru, kurš sēž cietumā. Laurai nebija viegli, atstāt vīra māti vienu, bez reizēm tas bija vajadzīgs viņai pašai. …
