Šis darbs būs īss ieskats indivīda un darba dzīves attiecībās. Darbs ir viena no dzīves sastāvdaļām, bez kuras cilvēka eksistence uz šīs planētas nemaz nebūtu iespējama. Lai mēs spētu eksistēt un apmierināt savas cilvēcīgās vajadzības, darbs ir kā virzītājspēks un pamats. Cilvēces pirmsākumos darba funkcija bija tikai nodrošināt pamatvajadzības, bet laikam ejot situācija ir mainījusies, šai pamatvajadzības funkcijai pievienojas tādi momenti, kā pašapliecināšanās sabiedrībā caur darbu, pašcieņas celšana u.tml. Vēl kāda būtiska iezīme ir, ka laikam ejot darbs tiek sadalīts profesijās un jo vairāk sabiedrība attīstās, jo kuplāks paliek profesiju skaits. Paralēli darba dzīves attīstības straujajam tempam rodas daudz un dažādas problēmas un to veiksmīgā risināšanā nozīmīga loma ir darba un profesiju socioloģijai. Šis socioloģijas novirziens pēta dažāda veida diskrimināciju darba tirgū, atalgojuma problēmas, darba un brīvā laika attiecības, darba lomu dažādās politiskās iekārtās, darba un sociālās stratifikācijas attiecības, kādu iespaidu darbs atstāj uz cilvēku privāto dzīvi un ģimenēm. Jāpiemin arī daži uzvārdi, bez kuriem šī socioloģijas nozare nebūtu iedomājama: P.Laķis, K.Markss, F.Engelss, E.Dirkems, M.Vēbers, Č.Lidbiters, E.Giddens. …
