-
Brīvības cīņu norises Rēzeknes apriņķī
Оцененный!
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| Izmantoto avotu un literatūras apskats | 4 | |
| 1. | BRĪVĪBAS CĪŅAS | 10 |
| 2. | LATGALES ATBRĪVOŠANAS POSMI | 13 |
| 3. | CĪŅAS PAR RĒZEKNES APRIŅĶA ATBRĪVOŠANU | 15 |
| 3.1. | Cīņas 1920. gada 9. – 19. janvāris | 17 |
| 3.2. | Rēzeknes atbrīvošana 1920. gada 20. – 21. janvāris | 19 |
| 3.3. | Cīņas no 1920. gada 22. līdz 26. janvārim | 21 |
| 4.9. | RĒZEKNES KĀJNIEKU PULKS | 23 |
| NOBEIGUMS | 25 | |
| AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 27 |
1918. gada 1. decembrī sākās Sarkanās armijas daļu, kuru pamatā bija Sarkano Latviešu strēlnieku vienības, iebrukums Latvijas teritorijā. Pagaidu valdība aicināja brīvprātīgos stāties tās karaspēkā. Tika izveidota pirmā karaspēka vienība, par tās komandieri ieceļot apakšpulkvedi Oskaru Kalpaku. 1919. gada janvāra sākumā Padomju karaspēks ieņēma Rīgu, Kalpaka vienība sedza pagaidu valdības atkāpšanos uz Jelgavu. 5. janvārī Jelgavā Kalpaka vienība tika noformēta par Latviešu atsevišķo bataljonu. Tās pašas dienas vakarā tālāka boļševiku spiediena rezultātā pagaidu valdība bija spiesta atkāpties uz Liepāju, kam tuvāko dienu laikā, izcīnot vairākas smagas kaujas, sekoja arī Kalpaka bataljons, apturot uzbrukumu tikai pie Skrundas.
Liepājā tika veikta mobilizācija. 17. februārī bataljonam kā 3. rota tika pievienota Atsevišķā studentu rota, bet februāra beigās - Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa. Kalpaks tika paaugstināts par pulkvedi. No Lielbritānijas tika saņemts papildu bruņojums 5000 šauteņu un 50 ložmetēju apmērā. Februāra beigās bataljonā bija aptuveni 650 vīri. Arī Vācijas karaspēks saņēma papildspēkus un izveidoja Dzelzsdivīziju.[18, 10]
…
Pētījuma objekts ir Rēzeknes atbrīvošanas cīņas 1920. gada janvārī. Pētījuma priekšmets ir brīvības cīņu norises Rēzeknes apriņķī. Pētījuma mērķis ir izpētīt brīvības cīņu norisi Rēzeknes apriņķī, to norises vietas, hronoloģiju un dalībniekus.
