Kārlim ir laba sirds, taču viņa dzīves ceļš parāda, ka viss nav tik skaisti un vienkārši. Tas liek viņam pārdomāt savas vērtības un nonākt pie emocionālā sabrukuma. Kārlis saprot, ka viens pats nespēs izmainīt pasauli, viņš sajūtas bezspēcīgs: ,,Ak, es nelga, kas iedomājos pasauli darīt jaukāku ar briesmu darbiem un likumus uzturēt ar nelikumību! Es to dēvēju par atriebšanu un taisnību… Žēlastību, žēlastību zēnam, kas gribēja Tev aizsteigties priekšā! Tev vienīgajam pieder atriebšana. Tev nav vajadzīga cilvēka roka.”
Šillera luga uzskatāmi parāda kā ļaunie nodomi var iznīcināt labo. Ja Francis būtu spējis izprast vai vismaz apslāpēt savu skaudību un ja viņš nebūtu centies izdzīt savu brāli no pils, Kārļa talanti un spējas būtu lieti noderējušas, lai vairotu savas ģimenes slavu un varenību. Kaut arī, varbūt tieši šāds dzīves ceļš iemācīja Kārlim uzlūkot pasauli tieši tādu, kādu viņš to redzēja, un iemācīja atšķirt un izvērtēt kas ir labs un kas savukārt ir kaitīgs un kavē harmoniju starp cilvēkiem.
…
