Manuprāt ir dažādi cilvēki un nevar strikti noteikt, kuri darbi ir paredzēti tikai sievietēm, kuri tikai vīriešiem un kuri jauniešiem. Bet kopumā ņemot vidusmēra cilvēku ar dzimumam piesietām interesēm, manuprāt vīriešiem ir jādara darbi, kas prasa daudz spēka. Tīri tāpēc, lai sieviete tomēr atstātu to savu vājā dzimuma tēlu, nevis tēlotu Silvestru Staloni. Sievietēm savukārt būtu vairāk piemēroti sīki darbiņi ar rokām, kā, piemēram, šūšana. Bet var jau saprast, kāpēc sievietes tik ļoti pēdējos gados ir ielīdušas vīriešu darbos - padomju laikos mēģināja dzīvē iemiesot principu, ka nav sieviešu un vīriešu darbu. Rezultāts - sievietes traktoristes, raženās kolhoznieces, dzelzceļnieces u.c. monstri, kuras tagad māc nopietnas veselības problēmas. Un tur jau tā problēma, ka sievietes organisms nav piemērots ļoti daudziem vīriešu darbiem. Bet mēs taču arī vēlamies būt neaizstājamas, vēlamies, lai bez mums nevar. Bet ir tāda problēma ar to, ka ja vajag, vīrietis arī var iemācīties uzcept kūku, iešūt pogu.. jā, iespējams ne tik labā kvalitātē, jo viņiem skolā to nemācīja un viņi to apguva pašmācības ceļā, bet iztikt var. Savukārt mēs nevaram iemācīties pašmācības vai jebkādā citā ceļā pacelt 50 kg smagu cementa maisu. Ja vajadzēs – izdarīs, bet tam būs krietni lielas sekas veselībai.
