Ikviena jaunā tranzītperioda valsts, kura kļuva neatkarīga pēc 1989.gada saskārās ar problēmām kā sekmīgi integrēties pasaules apritē. Lielākā daļa šo A-Eiropas valstu orientējās Rietumu virzienā, tas ir uz Eiropas Savienības un to institūciju pusi, tomēr bija arī valstis, kuras orientējās Austrumu virzienā un iesaistījās Neatkarīgo Valstu Savienībā (NVS). Neapšaubāmi, ka ikviens no šiem procesiem bija tendēts uz valsts ārējo sakaru un ekonomikas izaugsmi, tomēr ne visām valstīm izdevās iegūt cerēto. Tas bija saistīts ar visumā neveiksmīgo ārējās tirdzniecības politiku vai nepareizu prioritāšu noteikšanu. Tās valstis, kuras orientējās uz Rietumiem vairāk vai mazāk reformēja savu ražošanu atbilstoši Rietumu standartiem un ieguva tur savas tirgus nišas. Tās, kuras orientējās uz Austrumiem, lielākoties piedzīvoja krahu, tas bija saistīts ar Krievijas finansu krīzi kā arī ar visai nestabilo ekonomisko un politisko situāciju NVS.…
