| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | |
| 2. | Normatīvo aktu jēdziens un veidi | |
| 3. | Pamatlikums | |
| 4. | Likums | |
| 5. | Starptautiskie līgumi | |
| 6. | Ministru kabineta noteikumi | |
| 7. | Pašvaldību saistošie noteikumi | |
| 8. | Normatīvo aktu spēks un nozīme | |
| 9. | Nobeigums |
Latvijas tauta nobalsošanā pārliecinoši apstiprināja savu vēlmi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Taču šī vēlme uzliek arī pienākumus. Iestājoties Eiropas Savienībā Latvijai nāksies pārskatīt savas nacionālās tiesību normas un saskaņot tās ar Eiropas tiesību normām. Dažādu tiesību jomu saskaņošana ir nepieciešams priekšnoteikums dalībai Eiropas Savienībā.1
Tā kā Latvija ir tiesiska valsts, tad tiesību realizācija ietver ne tikai formālu likumu izpildi, bet arī taisnīguma ievērošanu. Tiesības ir likumiskas un tiesiskas, tiesiskā valstī veidojot normatīvos aktus šīs abas tiesību puses apvienojas. Tiesību realizācijā ne mazāk būtiski ir katra normatīvā akta spēks un vieta laikā un telpā. „Normatīvs akts ir publiskās varas – tautas, valsts vai pašvaldības – institūcijas tiesību normu jaunrades akts.” 2 Normatīvie akti ir veidojušies līdz ar sabiedrības attīstību. Jo augstākas sabiedrības garīgās attīstības līmenis, jo lielāka uzmanība tiek pievērsta normatīvo aktu pilnveidei.
Latvija pieder pie romāņu – ģermāņu tiesību sistēmas, kurā normatīvie akti (rakstītie avoti) ir galvenie tiesību avoti, bet nerakstītie – tiesību paražas un vispārīgie tiesību principi ir papildus tiesību avoti. Papildus tiesību avoti tiek izmantoti, ja nav attiecīgas rakstītās tiesību normas, kā arī tiek izmantoti tiesību normu jaunradē.…
Normativo aktu speks laika un telpa
