Šīs pārmaiņas varētu pat daļēji salīdzināt ar mūsdienu globalizāciju, kad dzīve vairs nenorit tikai šaurās valsts robežās, bet to ietekmē procesi visā pasaulē un iespējas brīvi ceļot. Hellēnisma laikā mainās arī indivīda politiskais statuss, no politikas subjekta kļūstot par objektu. Pilsoņi vairs tiešā veidā nepiedalās valsts pārvaldē, jo to gluži vienkārši ir pārāk daudz un tie pārstāv dažādas tautības un tradīcijas. Politika tiek veidota citur, taču daudz lielāku nozīmi iegūst individuālā brīvība un atbildība. Varētu teikt, ka hellēnisms popularizē filozofiju, tiecoties padarīt to pieņemamāku un saprotamāku plašākām tautas masām, kā spēja ietekmēt Platons un Aristotelis. Iespējams, tāpēc hellēnisma filozofija kādam var šķist pārāk vienkāršota, jo tā mēģina uzrunāt ikvienu neatkarīgi no izglītības, piedāvājot risinājumus problēmām, kas ir svarīgas ikvienam, proti – kā dzīvot laimīgi. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka ar filozofiju nodarbojas jebkurš, jo tieši šajā laikā norisinās filozofijas institucionalizācija, tā kļūst tikpat kā līdzvērtīga augstākajai izglītībai (izņemot vienīgi epikūrismu). …
