Mūzikai ir neatņemams spēks. Cilvēki no tās gūst enerģiju, mieru. Tai piemīt ļoti daudz funkcijas, bet ka galveno, manuprāt, var minēt prieku. Prieku no tā, ka var pie tās dejot, kustēties, veikt darbus vai pat vienkārši to klausīties. Mūzika mūsdienas ir sastopama ik uz soļa un līdz ar to, tai piemīt arvien vairāk un vairāk funkciju, ko tā veic pateicoties tās radītājiem.
„Viens no pirmajiem, kas raksturoja mūzikas funkcijas bija Nadels. Tas ir sinonīms vārdam” strādājošs”, „darbojošs”, „būt aktivitātē” un varbūt pat vairāk specifiskāks.”1
Viena no mūzikas galvenajām funkcijām ir darbība. Tā liek cilvēkiem darboties, dejot, izkustēties. Pie tās var pieskaitīt dažādas bērnu rotaļas, kuras laikā bērni kustās, dejošana, dažādas aktivitātes.
Daudzās sabiedrībās mūzika nav neatkarīga māksla, lai to izbaudītu pašu vajadzībām, bet gan tā ir neatņemama kultūras daļa. Mūzika var pavadīt katru cilvēka aktivitāti sākot no šūpuļa līdz pat kapa malai, ieskaitot šūpuļdziesmas, , spēles, dejošanu, darbu, dziedināšanu, kaujas, rituālus un ceremonijas, ieskaitot kāzas un bēres. …
