Autors savā darbā aizskar arī tādu problēmu, kā cilvēku individualitātes zaudējumu, parādot to, ka cilvēki tik ļoti baidījušies no nosodījuma, ka bija gatavi sekot tam izvēlētajam ceļam, kuru vadīja izvēlētā sabiedrības masa. Manuprāt, ja šo problēmu salīdzina ar mūsdienām, tad varam droši apgalvot,ka A.Šveicera parliecība ir saglabājusies arī mūsdienu sabiedrībā. Šī problēma, ko skar autors grauj indivīda garīgās pasaules uztveri, informācijas plūsmu, ar kuras palīdzību indivīds spēj izcelties no cilvēku masas, tādejādi parādot arī savu individualitāti un spēju nebaidīties un norobežoties no sabiedrības nosodījuma, negatīvisma.
Sakopojot savas domas, varu secināt, ka šāda problēma mūsdienu sabiedrībā pastāv un ir aktuāla. Mūsdienīgs cilvēks apveltīts ar augstām prāta zināšanām, smeļoties no attīstītajām tehnoloģijām, pats nepamana, ka pamazām degradējas. Arvien vairāk mūsu sabiedrību veido indivīdi, kuri par prioritāti uzskata materiālās vērtības, tadejādi noniecinot savas garīgās pasaules potenciālu. Es uzskatu, ka kultūru var saglabāt, ja indivīds atradīs zelta balansu starp materiālo un garīgo pasauli, un spēs nebaidīties to izrādīt pārējam sabiedrības kopumam, tādejādi nezaudējot iegūto pasaules balansu.
…
