| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | ŠENGENAS ZONA | 3 |
| 2. | PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA | 4 |
| 4. | PAŠNODARBINĀTO PERSONU UN JURIDISKO PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA | 9 |
| 5. | EKONOMISKI NEAKTĪVO PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA | 10 |
| 6. | BEZVALSTNIEKU UN NEPILSOŅU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA ES | 11 |
| 7. | IEROBEŽOJUMI UN IZŅĒMUMI PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBĀ | 12 |
| SECINĀJUMI | 14 | |
| IZMANTOTIE AVOTI | 15 |
SECINĀJUMI
1. Personu tiesības uz brīvu pārvietošanos ir Eiropas Savienības stūrakmens, un Šengenas zona bez kontroles pie iekšējām robežām ir viens no visvērtīgākajiem ES integrācijas sasniegumiem.
2. Ar Māstrihtas līguma noslēgšanu 1992.gadā tika izveidota Eiropas Savienības pilsonības institūts. Turpmāk personu pārvietošanās brīvība tika attiecināta uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kā arī uz šo pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nebija ES pilsoņi.
3. Līgumā par Eiropas Savienības darbību 20.pantā ir noteikts - Ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Savienības pilsonība papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību.
4. Šobrīd pārvietošanās brīvība ES ir universāla un attiecas ne vien uz Savienības pilsoņiem, bet – no 2007.gada – arī uz bezvalstniekiem ES teritorijā, kam ir kādas dalībvalsts izsniegti ceļošanas dokumenti, kā arī uz nepilsoņiem Latvijā un Igaunijā.
5. Pārvietošanās brīvība ES, galvenokārt, tiek regulēta ar Padomes Direktīvu 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.
6. Fizisko personu pārvietošanās ierobežojumi ES noteikti nolūkā nepieļaut, ka pārvietošanās brīvība apdraudētu sabiedrisko kārtību, valsts drošību un sabiedrības veselību.
…
PERSONU BRĪVAS PĀRVIETOŠANĀS ĪSTENOŠANA ES, TIESISKIE PAMATI Personu tiesības uz brīvu pārvietošanos ir Eiropas Savienības stūrakmens, un Šengenas zona bez kontroles pie iekšējām robežām ir viens no visvērtīgākajiem ES integrācijas sasniegumiem. Šengenas sadarbība tika izveidota pēc piecu ES valstu – Beļģijas, Francijas, Vācijas, Luksemburgas un Nīderlandes – iniciatīvas, 1985. gadā noslēdzot Šengenas nolīgumu Luksemburgas pilsētā Šengenā, bet 1990. gadā turpat parakstot arī īstenošanas konvenciju. Robežkontrole pie iekšējām robežām tika atcelta 1995. gadā, un 1997. gadā ar Amsterdamas līgumu šos nolīgumus iekļāva Eiropas Savienības sistēmā. Šengenas zona ir strauji paplašinājusies. Pašlaik tā aptver teritoriju, kurai ir 42 673 km gara jūras robeža un 7721 km gara ārējā sauszemes robeža un kurā vairāk nekā 400 miljoni eiropiešu no 26 Eiropas valstīm var brīvi ceļot, neuzrādot pasi.
