Pēc standartlīmeņa noteikšanas analīzes rezultātiem tiek secināts, ka Latvija nevarēs sasniegt mērķi un kļūt par inovāciju ekonomiku, ja valsts vadītāji neveicinās tradicionālo ekonomikas sektoru modernizāciju un ciešāku saikņu veidošanu starp vietējiem uzņēmumiem no vienas puses un vietējo R&D no otras, starp vietējo R&D no vienas puses un starptautisko R&D jomu no otras, starp vietējiem uzņēmumiem un globālo tehnoloģiju tirgu, starp MVU un dinamiskiem lieliem uzņēmumiem Latvijā un ārpus tās robežām. (3)
Viens no iemesliem, kādēļ tieši tagad inovācijas tiek uzskatītas par īpašu jaunās ekonomikas pazīmi un sastāvdaļu ir tas, ka ekonomikā inovācijas no vispārēja attīstības faktora ir kļuvušas par vienu no galvenajiem konkurētspējas faktoriem – gan atsevišķu firmu, gan arī nacionālā līmenī. Jo augstāku attīstības pakāpi sasniedza mūsdienu ekonomiski attīstītās valstis, jo izteiktāka kļuva inovāciju un tās radītās produktivitātes nozīme.
Latvijas integrēšanās pasaules ekonomikā ir vienlīdz atkarīga gan no tās uzņēmumu (gan ārvalstu, gan vietējo) spējas un gribas pieņemt un izmantot ārpus Latvijas robežām radītās zināšanas, gan no Latvijas zinātnieku sekmēm komercializēt valsts iekšienē radītās zināšanas. Tāpēc Latvijas politiķiem un uzņēmējdarbības vadītājiem ir jāvelta lielāka uzmanība tam, lai paaugstinātu Latvijas iespējas atklāt un iepazīt pasaules zināšanas, ievest tās Latvijā, piemērot vietējām vajadzībām un ieviest ražošanas procesos.
Lai Latvija varētu kļūt par inovāciju ekonomiku valstij ir jāveicina
• tradicionālo ekonomikas sektoru modernizāciju un ciešāku saikņu veidošanu starp vietējiem uzņēmumiem
• starp vietējiem uzņēmumiem un globālo tehnoloģiju tirgu
• starp MVU (mazie un vidējie uzņēmumi) un dinamiskiem lieliem uzņēmumiem Latvijā un ārpus tās robežām
…
Inovācija vai inovatīvā darbība ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.
