-
Filmas "Casablanca" analīze
Tāpat filmā ir redzams fascinējošs kadrs, kur naktsklubā vācu karavīri dzied savu melodīju, bet Lazlo, uzstajīgi, kopā ar mūziķiem spēlē franču nacionālo himnu. Mums parādās arī kadrs ar raudošu meiteni, kas no sirds dzied līdzi Lazlo, kā izrādās tā nemaz nav bijusi aktierspēle, bet īstas emocijas.
Pēdējā lieta, ko vērts pieminēt, ir klišejas filmā. Umberto Eko norāda uz ironiju, ka divas klišejas liek mums smieties, taču simtiem mūs aizkustina. Mēs jūtam, ka tās runā savā starpā, svinot atkal apvienošanos. (Eco 1985 autora tulkojums I.K.) Kasablanka, iespējams, nav tik paredzama filma pateicoties tam, ka tika rakstīta paralēli ar filmēšanu, bet tā noteikti ir viegli citējama. Tas arī ir viens no iemesliem kāpēc filma ir ieguvusi lielu popularitāti.
Kasablankas beigās, Riks palīdz Lazlo izbēgt un Ilsu aizsūta kopā ar viņu. Viņa iekāp lidmašīnā kopā ar Lazlo, lai muktu uz Ameriku, kur Lazlo vadīs dumpinieku grupu pret Nacistiem (..) Mūsdienās vairākums romantisko filmu nebeidzās ar to, ka kāds sevi ziedo "kaut kam lielākam". Parasti, tās ir par personīgu laimi un laimīgām beigām, savukārt šiem tēliem nākotnes joprojām nav skaidras. (Hershberger 2017 autora tulkojums I.K.)
…
Kasablanka (Casablanca) ir 1942. gada Amerikas melnbaltā filma, kuras veidotājs ir Maikls Kērtics (Michael Curtiz). Galvenajās lomās Hamfrījs Bogarts (Humphrey Bogart), Ingrīda Bergmane (Ingrid Bergman) un Pauls Henreids (Paul Henreid). Kasablanka ir viena no visu laiku labākajām Holivudas klasiskā stila filmām, kas ir saņēmusi arī vairākas nominācijas un apbalvojumus. Tās vadošās lomas, neaizmirstamie citāti un skaistā mūzika ir kļuvušas par ikonu mūsdienās un filma joprojām ir viena starp populārākajām, kādas ir radītas.
