Raganu prāvas

Avoti. Par raganām un raganu prāvām viduslaikos un renesanses laikā, tā laika vēstures notikumu iespējamā iespaidā, populāru uzskatu par raganām veidošana vai tieši otrādi - literatūras un mākslas iespaidošanās no vispārpieņemtajiem uzskatiem, arī dažādu reģionu pasakās, piemēram, brāļu Grimmu, sastopami tie paši uzskati, kas bija pieņemti sabiedrībā. Tā no šīm pašām pasakām, nezinot neko par raganu prāvām, var noteikt sabiedrības attieksmi pret raganām un uzskatu attīstību no raganas - pareģes līdz raganai, kas uzskatāma par Velna pārstāvi uz zemes. Tā arī tautasdziesmas un dažādu tautu pasakas būtu jāuzskata par avotiem. Ļoti būtiski avots ir Svētie raksti – Bībele, kā arī Talmuds.
Talmuds. Tiek uzskatīts, ka Talmuds ir Toras daļa. Tora ebrejiem ir dzīvā Dieva vārdi. Talmuds ir ebreju zināšanu enciklopēdija un tajā ir divdesmit sējumi, kuros apvienoti divu tūkstošu gadu laikā pierakstītās skolotāju un to mācekļu diskusijas par neizskaidrojamām parādībām, vēlāk to papildina citu rabīnu komentāri, kuri arī iekļauti Talmuda pamattekstā. Tajā ir 12000 līdz 15000 lapu . Talmuds ir sarakstīts pēc Bībeles, neatkarīgi Pi'el (no senebreju val. 'mācīt') raksti un tiek uzskatīts par 'doktrīnu' vai 'mācību' un nozīmē reliģisko un tieslietu normu vai Halakhoth ( 'uzvedība', apzīmē arī likumu saskaņā pēc kura būtu jādzīvo) izskaidrojums un likumi. Kad 3. gs. Halakhoth raksti tika apvienoti ar pierakstītajiem Mišna tekstiem, kas kļuva par vadošajiem rakstiem mācībā, izteiciens 'Talmuds' kļuva par galvenais runājot par Mišna skaidrojumiem un diskusijām . Pēdējais apzīmējums Gemara senebreju un aramiešu valodā apzīmē 'pabeigt' vēlāk kļūst par vispārpieņemto terminu. Ar Talmudu, kristiešu cenzūras rezultātā, eiropieši saprot ebreju reliģiskos un tiesu likumus, bet ar Gemara, Mišna diskusijas un izskaidrojumus.
Vecā derība. Vecās derības kanoni, manuskripti, pielikumi un senās versijas ir iekļauti Bībeles, Svēto Rakstu Kanonos, Alexandrinus Kodeksā un citur kā raksts vai daļa. Dažas Vecās derības daļas orģinālā rakstītas senebreju valodā, dažas sengrieķu. Vecās derības senākais saglabājies manuskripts ir no 9. gs.m. ē. līdzīgs kā to mēs lasām tagad, taču tas tika rakstīts jau no apmēram 1. gs. p. m. ē. līdz 5. gs. m.ē. kā brīvs, nekomplektēts teksts.

…