Elektrisks kontakts ir strāvas pārejas vieta no vienas strāvu vadošas detaļas otrā. Pēc darbības režīma izšķir:
nepārtraucamos(nekustīgos) kontaktus,
komutējošos kontaktus
slīdkontaktus.
Nepārtraucamie kontakti parasti ir sametināti, mehāniski saspiesti vai salodēti.
Lodes. Lodēto kontaktu izgatavošanai lieto speciālus vadītājus sakausējumus — lodes jeb lodalvas. To kušanas temperatūra ir daudz zemāka nekā salodējamo metālu kušanas temperatūra. Izkausētā lode slapina šos metālus, daļēji šķīdina tos un atdziestot veido salodējamo detaļu mehāniski
izturīgu savienojumu, kam ir maza elektriskā pretestība.Izšķir divus ložu veidus:
mīkstlodes (lodalvas)
cietlodes.
Mīkstložu kušanas temperatūra nepārsniedz 400 °C, turpretim cietložu kušanas temperatūra ir daudz augstāka(virs 450 0C). Mīkstlodēm raksturīga mazāka cietība. Vara un tā sakausējumu lodēšanai plašāk lietotās mīkstlodes ir alvas-svina lodes (dažreiz to sastāvā ietilpst kadmija, antimona vai vara piedeva). Marku apzīmējumos ietilpstošais skaitlis norāda alvas daudzumu procentos. Alva ir deficīts krāsainais metāls. Lai to ekonomētu, iekārtu
elektrisko shēmu montāžā lieto galvenokārt lodes mazāku alvas daudzumu un tikai atbildīgiem lodējumiem izmanto lodi ar lielāku alvas daudzumu . Alvas-svina ložu kušanas temperatūra (190 ... 299°C) atkarīga no alvas daudzuma lodē — jo tas ir lielāks, jo zemāka lodes kušanas temperatūra.…
