Jēdziens “civilizācija” cēlies no latiņu vārdiem civilis -pilsonisks un civis - pilsonis. Vispārpieņemtas šā jēdziena interpretācijas nav. Jēdzienu civilizācija parādījās XVIII gadsimtā franču apgaismotāju darbos, ciešā saistībā ar jēdzienu “kultūra”. Sākuma to lietoja progresa teorijās kā pretstatu jēdzienam “mežonība”. Civilizāciju raksturoja kā eiropocentrisku ideālu, tā bija iedomāta kurā valdītu saprāts un taisnīgums.
Jēdziens civilizācija bieži vien tiek pretstatīts jēdzienam kultūra, kā materiālais, tehniskais- garīgam, kā standartizēts, bezdvēselisks - unikālam un humānam.
O.Špenglers aplūko civilizāciju kā kultūras pagrimumu. Kultūra ir kā dzīvs organisms, un šādu kultūru ir daudz. Tas norobežojas cita no citas, tāpēc nav iespējama vienota vispārcilvēciska kultūra. Katrai kultūrai ir bērnība, jaunība, briedums un vecum. Novecojušu kultūru sagaida bojāeja. Mirstot kultūra patop par civilizāciju. Līdz ar to civilizācija ir kā mirusi izplatība, bezdvēseliskais intelekts”. Pāreja no kultūras uz civilizāciju ir parēja no radoša stāvokļa uz neauglību, kokainību un bojāeju. …
