Tematiskā ziņā Aspazijas daiļradē saskatāmas vairākas grupas. Nozīmīga ir viņas sabiedriskā dzeja, kas vēstī par Jaunās strāvas un 1905. gada revolūcijas laiku. Raksturīgi šās grupas dzejoļi ir „Pastarā tiesa”, „Memorandum”, „Degošas ogles”, „Mums atkal spārnos jāceļas” u.c.
Aspazijas sabiedriskās dzejas stils lielākoties romantisks, bagāts kontrastiem un hiperbolām, piemēram:
Toreiz kā gājām!
Toreiz kā skrējām!
Līdzīgi liesmām,
Nestām pa vējam!…
