| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | NORMATĪVIE TIESĪBU AKTI | 4 |
| 2. | VISPĀRĒJIE TIESĪBU PRINCIPI | 6 |
| 3. | IERADUMU TIESĪBAS | 8 |
| 4. | TIESU PRAKSE | 9 |
| 5. | TIESĪBU DOKTRĪNA | 10 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 12 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 13 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darbā tiek aplūkoti teorētiskie jautājumi, kas ir saistīti ar civiltiesisko avotu izpratni, kā arī civiltiesisko avotu vispārējo īpašību ietekmi uz tiesībām kopumā.
Tika izpētīti un analizēti katra tiesību avota īpatnība saistībā ar civiltiesībām. Veicot normatīvo aktu, literatūras atlases un normatīvo aktu, literatūras izpēte un analīze, secina, ka:
1) civiltiesību avoti ir formas un veidi, kādos atklājas objektīvās tiesības, kuras kopumā veido civiltiesības.
2) civiltiesību avoti ir likumi un citi ārējie normatīvie tiesību akti, vispārējie tiesību principi, ieradumu tiesības, tiesu prakse, kā arī tiesību doktrīna.
3) normatīvie akti, vispārējie tiesību principi un ieradumu tiesības ir patstāvīgie tiesību avoti, bet tiesu prakse un doktrīna – tiesību palīgavoti.
4) patstāvīgajiem tiesību avotiem piemīt vispārsaistošs raksturs, bet tiesību palīgavotiem vispārsaistoša rakstura nav.
5) tiesību palīgavotiem ir neatsverama nozīme tiesību normu izzināšanā un tālāk veidošanā, jo patstāvīgajos tiesību avotos ietverto normu piemērošana nav iedomājama bez to satura izpētes un interpretācijas.
…
Darbā tiek aplūkoti teorētiskie jautājumi, kas ir saistīti ar civiltiesisko avotu izpratni, kā arī civiltiesisko avotu vispārējo īpašību ietekmi uz tiesībām kopumā. Tika izpētīti un analizēti katra tiesību avota īpatnība saistībā ar civiltiesībām. Veicot normatīvo aktu, literatūras atlases un normatīvo aktu, literatūras izpēte un analīze, secina, ka: 1) civiltiesību avoti ir formas un veidi, kādos atklājas objektīvās tiesības, kuras kopumā veido civiltiesības. 2) civiltiesību avoti ir likumi un citi ārējie normatīvie tiesību akti, vispārējie tiesību principi, ieradumu tiesības, tiesu prakse, kā arī tiesību doktrīna. 3) normatīvie akti, vispārējie tiesību principi un ieradumu tiesības ir patstāvīgie tiesību avoti, bet tiesu prakse un doktrīna – tiesību palīgavoti. 4) patstāvīgajiem tiesību avotiem piemīt vispārsaistošs raksturs, bet tiesību palīgavotiem vispārsaistoša rakstura nav. 5) tiesību palīgavotiem ir neatsverama nozīme tiesību normu izzināšanā un tālāk veidošanā, jo patstāvīgajos tiesību avotos ietverto normu piemērošana nav iedomājama bez to satura izpētes un interpretācijas.
