Lai tuvāk es varētu pastāstīt par Baltijas valstu literatūru 20.gs. sākumā es iepazinos ar materiāliem par Petru Cvirku – vienu no ievērojamākajiem lietuviešu padomju rakstniekiem, kas atstājis nozīmīgu literatūras mantojumu. Viņā rakstījis stāstus, romānus, pievērsies publicistikai un pazīstams arī kā bērnu rakstnieks.
Petras Cvirka dzimis 1909.gadā Kauņas apriņķa, Veļoņu pagasta Klaņģu ciemā. Vispirms viņš mācās lauku skolā, pēc tam Viļķijas proģimnāzijā, kuru beidz 1926.gadā.Viņš meklē jaunus, plašākus ceļus mākslā, ilgojas skaļi un atklāti izteikt savas domas un jūtas, jo viņa sapnis bija gleznotājs. Cvirka sāk rakstīt jau skolas laikā un vēlāk pilnīgi pievēršas rakstniecībai. Viņa pirmie dzejoļi parādās periodikā. 1928.gadā iznāk dzejoļu grāmata “Pirmā mesa”. Šajā grāmatā tik spēcīgi skan antiklerikali motīvi, ka krājumu konfiscē. Drīz periodikā parādās arī pirmie Cvirkas stāsti. Tajos ļoti liriski, bagātā krāsu gammā attēlota Lietuvas daba, sadzīve un cilvēki. Jaunā autora simpātijas pieder nomāktajiem lietuviešu zemniekiem. Pirmajā stāstu grāmatā “Saules riets Nīkas pagastā” (1930.g.) Cvirka parādās jau kā talantīgs rakstnieks, kas arvien dziļāk iepazīst dzīvi un saskata briestošo protestu pret sociālo netaisnību. …
