Sākot ar 20. gs. sešdesmitajiem gadiem ir izskanējušas domas, ka Jaunie laiki ir beigušies un filosofija iegājusi postmodernisma periodā.
Termins “postmodernisms” ir atvasināts no vārda “modernisms”. Priedēklis “post” nozīmē atrašanos aiz, pēc tam. Postmodernisma teorētiķi atgādina to bagāto saturu, kas ietverts sengrieķu valodas priedēklī “ana”- augšup, atpakaļ, vēlreiz. Postmodernisms attīsta “ sākotnēji aizmirsto”, izvērš to, kas nāk no modernisma laikmeta, tātad, lai saprastu, kas ir postmodernisms, vispirms jāzina, kas ir modernisms.
Modernisms, mākslā, ir 20.gs. plaši izplatīti centieni saraut saites ar 19.gs. tradīcijām. Atsacīdamies no tradicionālās intereses par saturu un sižetu, modernisms galvenokārt pievērsies formai un pētijis mākslinieciskās tehnikas iespējas. Vizuālajā mākslā tas tiešu attēlojumu aizstājis ar abstrakciju; literatūrā rakstnieki eksperimentējuši ar apziņas plūsmu un vispārpieņemtām secīgā stāstījuma alternatīvām; mūzikā tradicionālai tonalitātei izaicinājumu metusi atonalitāte; arhitektūrā dekorativitāti izstūmusi funkcionalitāte.…
