Imants Ziedonis ir ne tikai talantīgs dzejnieks, publicists, bet arī ir nacionāls domātājs, kurš ar savu daiļradi tiecas sakārtot pasauli. Daži viņu atpazīst tikai kā rakstnieku, kurš sarakstījis epifānijas un dzeju, taču tie nezina, ka viņš ir strādājis par ceļstrādnieku, skolotāju, bibliotekāru, bijis RS valdes sekretārs, Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs, vadījis Latvijas institūtu un arī ir Augstākās Padomes un Saeimas deputāts. Viņš aktīvi iesaistās savas valsts kultūras attīstībā un arī cenšas celt tās tēlu pasaulē. Arī savā daiļradē Ziedonis parādīja savu attieksmi pret dzīvi un arī pret nāvi. Viņa attieksmi varam saskatīt gan izlasītajās epifānijās, gan dzejoļos, ar kuriem iepazināmies stundas laikā.
Savās epifānijās dzejnieks visvairāk uzsver atziņu par cilvēku un cilvēka vietu sabiedrībā, kura ir tuva un nozīmīga arī man. Cilvēka piedzimšana- indivīda veidošanās sākums, šai domai pievienojas arī Ziedonis: „ ..pirms esi cilvēks, kurš ieņēmis savu vietu sabiedrībā, tev ir jāpiedzimst. …
