-
Ķecerības un inkvizīcija
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Ķecerības | 4 | |
| Inkvizīcija | 7 | |
| Zinātnes cīna ar baznīcu | 8 | |
| Secinājumi | 9 | |
| Izmantotā literatūra | 10 |
Ķecerība- 1. uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar vadošās reliģijas dogmām (parasti viduslaikos).
2. uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām. 11
Novirzīšanās no Kristus mācības ir tikpat veca, cik veca ir pati kristietība- to pirmais parādīja Jūda.
Baznīcas vēsturē ķeceri bija mūki.
13.gs., Akvīns Toms pieprasīja visbargākos sodus pret ķeceriem, atkritējiem, kurus vajagot pēc iespējas radikālāk iznīcināt. 13. gs., aizliedz publiskus strīdus starp kristiešu teologiem un jūdiem.
Kopš kristīgās baznīcas sākumiem ir pastāvējušas ticīgo grupas, kas to kritizēja un neatzina pieņemtās dogmas. Oficiāli baznīca šos cilvēkus sauca par herētiķiem jeb ķeceriem (no grieķu vārda- katharos- tīrs) un bargi vērsās pret viņiem. 12.- 13. gs., baznīcai nācās piedzīvot īpaši skaudru kritiku un neapmierinātību.
Daudziem ticīgajiem nebija pieņemama baznīcas un pāvesta lielā aizraušanās ar pasaulīgām lietām un iejaukšanos politikā. Neizpratni radīja arī baznīcas tiekšanās pēc laicīgas varas un greznības, tās milzīgais pārvaldes aparāts, pārgudrās teologu mācības un sarežģītas baznīcas tiesības, ko pāvesti izmantoja, lai pamatotu savas pretenzijas uz virskundzību pār laicīgo varu. Arvien uzkrītošāk kļuva pamanāma pretruna- baznīca aicināja tirgos atteikties no pasaulīgiem labumiem, bet pati tikmēr aizrāvās ar laicīgu lietu kārtošanu un bagātību vairošanu.…
13.gs.- laiks, kad pret baznīcu vērsās ķeceri- cilvēki, kuru attieksme, uzskati un rīcība bija pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām. Tas man šķiet ļoti interesanti, kā daudzi ticīgie pamanīja šo pretrunu- baznīca tiecās pēc laicīgās varas un pasaulīgām lietām, ja paši aicināja atteikties no zemes labumiem. Tiešām interesanta pretruna, tieši tāpēc es arī nolēmu rakstīt par 13, g., ķecerību, ķeceriem un inkvizīciju. Inkvizīcija- iestāde, kas bija nežēlīga pret jebkuriem baznīcas pretiniekiem. Tas bija nežēlīgi, kā viņi izrīkojās ar visiem cilvēkiem. Vai visi, kurus viņi sodīja bija vainīgi? Protams, ne. Viņi sodīja arī tos, kuri bija bez vainas. Līdz 13, gs., baznīcai bija liela vara. Tā bija varena, bet zaudējot ticīgo uzticību, tās varenība noplaka. 13. gs., pret baznīcu vērsās ticīgie, kas bija pamanījuši, jau iepriekš minēto pretrunu- baznīcas tiekšanos pēc laicīgās varas un pasaulīgām lietām, pēc greznības, ja paši aicināja atteikties no zemes labumiem. Garīdznieki paplašināja savus īpašumus „vilinot ar debesu valstības svētlaimi un biedējot ar mūžīgās elles mokām”. Tika izveidoti vairāki ordeņi, kas sludināja savu ticību. Katrs atdzina savu sludināšanas veidu par labāko. Visi šie baznīcas labumu noliedzēji tika saukti vienā vārdā- par ķeceriem. Pret tiem tika izveidota inkvizīcija-1233. gadā nodibināts Romas Katoļu baznīcas tribunāls, kura uzdevums bija apkarot ķecerību. Ķeceru vajāšana deva lielus ienākumus, jo ar nāvi sodīto cilvēku mantu sadalīja savā starpā baznīca un varas iestādes. Šādi baznīca izrēķinājās arī ar zinātniekiem un rakstniekiem, kuru uzskati nesaskanēja ar baznīcas mācību. Izrēķināšanās, protams, bija nežēlīga, daudzus spīdzināja un, protams, visbiežāk sodīja ar nāvi.
