Pēc Vācijas apvienošanās Vācija kļuva par spēcīgāko valsti visā kontinentā, tās varai pieaugot ar katru gadu. Reizē ar to pieauga arī tās loma starptautiskajā politikā. Svarīgu lomu Vācijas politikā ieguva Oto fon Bismarks, kas bija tās kanclers. Bismarks arī tiek uzskatīts par Vācijas apvienotāju. Bismarks Vācijā vēlējās īstenot Realpolitik, kas ir uz spēka attiecību aprēķiniem un uz nacionālajām interesēm balstīta ārpolitika.1 Savukārt Vācijas apvienošana lika Realpolitik pāvērsties pašai pret sevi, jo praksē Realpolitik var izvairīties no kara un bruņotajām akcijām tikai tādā veidā, ja starptautiskā sistēma var pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, nevis ieciklēties uz vienu nemainīgo.
Vācijas politikā Bismarks uzskatīja par izdevīgu veidot apvienības ar lielvalstīm – Krieviju un Austriju. Izveidojot apvienību, kurā ietilpa arī Krievija to savstarpējās attiecības kļuva par miera garantu Eiropā. Līdz pat 1890. gadam, kad no amata tika atbrīvots Bismarks,2 Vācijas mērķi bija saglabāt mieru tikko radītajā Vācijas impērijai, nevis īstenot militāras sadursmes ar citām Eiropas valstīm.…
