Kas tad īsti ir komunikācijas teorija? Teorija ir jebkurš mēģinājums izskaidrot vai attēlot pieredzi, ideja par to kā kaut kas notiek. Ikviens izmanto teorijas, mēs nevaram dzīvot bez tām. Mūsu teoriju dzinulis ir mūsu domāšana un mūsu rīcība, kas nosaka notikuma modeli un pateicoties tam mēs zinām, ko gaidīt. Teorijas palīdz mums izlemt, kas ir svarīgs un kas nav svarīgs mūsu ikdienas dzīvē.1 Terminu komunikācijas teorija var attiecināt uz vienu teoriju vai arī šo terminu var izmantot, lai apzīmētu kādu vienotu kopumu, kuru var saistīt ar visu teoriju kopumu, kas saistīts ar komunikāciju.2 Teorijas ir nepieciešamas, jo nav nozīmes cik ilgi vai cik cītīgi cilvēks pētīs kādu izpētes objektu, šajā gadījumā komunikāciju, tā nekad pati neatklāsies.3
Dzīve būtu ideāla, ja būtu tikai viena teorija, kas izskaidrotu visus komunikācijas procesus. Būtu jauki, ja visas hipotēzes novestu pie noderīgiem un atbilstošiem rezultātiem, bet diemžēl pasaule ir nepilnīga. Komunikācijas pētīšana un teoriju veidošana ir dinamiskas darbības. Teorija balstās uz konceptiem, kuriem pietrūkst pamatotības vai arī uzticamība nav droša. Un tā nav tā drošā informācija, ko cilvēks grib saprast. Tradicionālajā sociālajā zinātnē dominē pieeja, ka teoriju veidošana un pētīšana tiek balstīta uz eksperimentālām dabaszinātnēm. Šādas metodes ir balstītas uz četriem teoriju veidošanas procesiem, kuru papildina vēl pieci galvenie jēdzieni. …
