Administratīvās tiesības kā patstāvīga publisko tiesību nozare
Valsts varas līdzsvarošanas princips nosaka, ka valsts varu veido: likumdošanas vara, kas veic likumdošanas darbu; tiesu vara veic jurisdiktīvo darbu; izpildvara, kas veic administratīvo darbu.
Abas pēdējās pieskaitāmas izpildošajām varām. Proti, likumdošanas vara valstī rada noteiktus noteikumus, bet tiesu vara un izpildvara seko, lai šie noteikumi tiktu izpildīti. Abas izpildošās varas nošķir tā saucamā diskrētā vara (brīvās rīcības brīvība).
Izpildvaru aplūko administratīvās tiesības. Vispārinot var teikt, ka administratīvās tiesības ir sabiedrisko attiecību apvienojums, kuras rodas izpildvaras organizācijas un darbības procesā. Administratīvās tiesības var saukt arī par juridisko v/ formu, vadīšanas (pārvaldes) modeli, kas nostiprina juridisko nevienlīdzību starp pārvaldes attiecību subjektiem ("priekšnieks" - "padotais"). Vienkāršoti - pārvaldīšanas, vadīšanas tiesības.
"Administratīvās tiesības - ir to tiesību normu kopums, kas noregulē publisko iestāžu iekārtu un darbību, amatpersonu kompetenci, valsts un pašvaldību darbinieku tiesisko stāvokli, kā arī pilsoņu publiskos pienākumus un tiesības (objektīvā nozīmē).
Administratīvās tiesības - sastādās no tiem, juridiskajiem pienākumiem un
tiesībām, kas uz objektīvo administratīvo tiesību pamata piekrīt publiskajām iestādēm,
viņu darbiniekiem un pilsoņiem vai pilsoņu grupām viņu attiecībās ar publiskajām
iestādēm (subjektīvā nozīmē)." (Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. Rīga,
Administratīvo tiesību kā tiesību nozares patstāvīgums raksturojas ar to, ka šai tiesību nozarei ir:
1)patstāvīgs regulēšanas priekšmets (tas ir, specifiskas sabiedriskās attiecības, kuras reglamentē šī tiesību nozare, administratīvās tiesības satur publiski tiesisku raksturu, kas izpaužas publisko, sabiedrisko interešu apzināšanā. Sabiedriskajās attiecībās obligāts subjekts ir valsts, kas tiek pārstāvēta ar tās institūciju palīdzību, kuras mērķis izteikt, garantēt un nodrošināt vispārējā labuma īstenošanu);…
1. Administratīvo tiesību jēdziens, privātās, publiskās tiesības 2. Administratīvo tiesību kopīgais un atšķirīgais ar citām tiesību nozarēm 3. Administratīvo tiesību priekšmets, administratīvo tiesību priekšmeta struktūra 4. Administratīvo tiesību pētīšanas un regulēšanas metodes 5. Administratīvo tiesību principa jēdziens 6. Patstāvīgie administratīvo tiesību principi I. Procedūras principi administratīvajās tiesībās 8. Administratīvo tiesmu nonnas jēiiziens, administratīvo tiesību normu klasifikācija 9. Administratīvais līgums 10. Administratīvi tiesisko attiecību jēdziens,administratīvi tiesisko attiecību struktūrelementi 11. Administratīvi tiesiskā tiesībspēja un rīcībspēja, tiesībsubjektivitāte 12. Administratīvi tiesisko attiecību nodibināšana, grozīšana, izbeigšana 13. Administratīvo tiesību normu sistematizācijas jēdziens 14. Administratīvo tiesību normu inkorporācija, kodifikācija 15. Valsts pārvaldes procesa jēdziens, tiešā un pastarpinātā valsts pārvalde 16. Valsts pārvaldes metodes 17. Piespiešana valsts pārvaldē 18. Valsts pārvaldes formas 19. Valsts pārvaldes akta jēdziens, veidi 20. Valsts pārvaldes aktu izstrādāšanas, pieņemšanas kārtība 21. Valsts pārvaldes aktiem izvirzāmās prasības 22. Tiesību normu hierarhija Latvijā __ 23. Valsts pārvaldes institūcijas jēdziens, uzdevumi 24. Valsts pārvaldes institūciju statuss, kompetence 25. Valsts pārvaldes iestāžu klasifikācija 26. Latvijas Republikas valdība.Ministru kabinets.Ministru kabineta strukturālā uzbūve 27. Ministru kabineta darbība kompetence 28. Ministriju struktūra,ministriju kompetence,resori 29. Valsts kontroles darbības kārtība, mērķis,Valsts kontroles sastāvs 30. Valsts kontroles revīzijas, revīziju pārsūdzēšanas kārtība 31. Pašvaldības, to struktūra,pašvaldību pārvaldes institūciju kompetence 32. Pašvaldības funkcijas,pašvaldību darba organizācija 33. Pašvaldību darbības pārraudzība 34. Komercorganizāciju jēdziens. Komercorganizāciju veidi. 35. Komercorganizāciju tiesiskais regulējums 36. Sabiedrisko organizāciju jēdziens, sabiedrisko organizāciju veidi, sabiedrisko organizāciju tiesiskais regulējums 37. Sabiedrisko organizāciju līdzdalība un loma valsts pārvaldē 38. Biedrības un nodibinājumi 39. Valsts civildienesta raksturojums 40. Civildienesta darbības svarīgākie pamatprincipi 41. Ierēdņa statuss,Valsts civildienesta ierēdņu veidi 42. Ierēdņa tiesības un pienākumi,Valsts civildienesta gaita 43. Ierēdņu darbības vērtēšana, vērtēšanas rezultātu izmantošana,Valsts civildienesta ierēdņu atbildība 44. Interešu konflikts civildienestā, disciplinārsodi, to piemērošana civildienesta ierēdņiem 45. Personas datu aizsardzības regulējums 46. Informācijas atklātība, tās nozīme, informācijas iedalījums 47. Administratīvo tiesību subjekts - ārvalstnieks, bezvaistnieks, bēglis 48. Administratīvo tiesību subjekts - pilsonis , nepilsonis 49. Administratīvo tiesību subjekts - persona, tās statuss 50. Administratīvā akta jēdziens, administratīvā akta forma, sastāvdaļas 51. Administratīvā akta obligātie elementi ' 52. Administratīvā akta izdošanas termiņi 53. Administratīvā procesa uzsākšana no jauna 54. Tiesiska administratīvā akta atcelšana 55. Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība 56. Gadījumi, kad administratīvais akts nav spēkā . 57. Administratīvā akta stāšanās spēkā 58. Faktu konstatēšana administratīvajā procesā 59. Administratīvā procesa ierosināšana, administratīvā procesa uzsākšanas pamati 60. Iestādes faktiskā rīcība 61. Administratīvā procesa principi 62. Administratīvais pārkāpums 63. Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi 64. Administratīvā soda piemērošana 65. Administratīvās atbildības jēdziens, administratīvais sods, tā mērķis 66. Administratīvo sodu veidi 67. Tiesībsarga birojs, struktūra, kompetence
