Otrs dzejoļu krājums, ko lasīju bija Arvja Vigula „Istaba”. Lai arī viņš ir gados jauns rakstnieks, ir atrodamas daudzas kopīgas iezīmes ar Knuta Skujenieka dzeju. Vienas no spilgtākajām - rakstība ar mazajiem sākumburtiem, visdažādākās dzejas teksta formas, plašais fantāzijas lidojums. Daudzi no rakstnieku dzejoļiem bija kā veltījums un atmiņu atspoguļojums par kādu konkrētu cilvēku vai vietu. Šķiet, ka abi rakstnieki arī pārzina kādu no svešvalodām, par to liecina, tas, ka K.Skujeniekam daudzu dzejoļu virsraksti nav latviešu valodā, piemēram, „ULTIMA THULE”.…
