Tagad ar smaidu, aizdedzu otro adventes svecīti priežu zaru vainagā un, lūkojoties sveces liesmā, jūtos patiesi laimīga. Atceroties visu aizgājušo, esmu ne tikai guvusi mācību, bet arī atguvusi to, kas man liek smaidīt, kad pamostos no rīta.
Varu apgalvot, ka dzīve arī mani ir izmācījusi un ka reizēm ir jāizdara izvēle...
Vai nu lepnuma dēļ tu zaudē sev kaut ko ļoti dārgu, vai nu kļūsti saprotošāka un mācies dot, ne tikai prasīt no otra.
Tā nu ir pagājis šis gads, raibs kā dzeņa vēders, bet es jūtos laimīga. Tas ir pats galvenais, ka man ir tīra sirds un dvēsele un es cenšos dzīvi dzīvot tā, lai katra nodzīvotā diena būtu tā vērta, nevis izniekota bezjēdzīgos strīdos un pārmetumos. Dzīvojam taču tikai vienreiz.
…
