Pirmsskolas vecuma bērnu mūzikas klausīšanās prasmju attīstība

Veicot cilvēka uzvedības sistemātisko analīzi, psihologi nonākuši pie secinājuma, ka cilvēki tiecas pēc četriem galvenajiem ideāliem, kuri pilnībā nav sasniedzami, taču veicina progresu un sniedz apmierinājumu virzīšanās procesā uz sekojošiem mērķiem:
1– pārpilnība (pilnīga bioloģisko vajadzību apmierināšana);
2– labestība (sociālā taisnīguma vajadzība);
3– patiesība (izzinošā vajadzība);
4– skaistums (estētiskā vajadzība) (Vikmane, 1998, 26-29).
Dažas no iepriekšminētām vajadzībām (īpaši pēdējās divas) cilvēks var īstenot ar mūzikas palīdzību, klausoties mūziku un muzicējot. Lai varētu muzicēt, nepieciešams ilgstoši apgūt kāda instrumenta spēli, bet lai klausītos mūziku, speciāla izglītība mūzikā nav nepieciešama, tāpēc šķiet, ka mūzikas klausīšanās darbība nevarētu sagādāt nekādas grūtības. Mūzikas klausīšanās ir visdemokrātiskākais muzikālās darbības veids, kurā ir iesaistīti visi sabiedrības locekļi. Pat tad, ja cilvēks negrib klausīties mūziku, viņš vienalga to dzird kaut vai kā fonu kādai citai darbībai, jo mūzika skan visur.
Vairākus gadus strādājot pirmskolas izglītības iestādē par mūzikas skolotāju, konstatēju, ka apzināta mūzikas klausīšanās bieži sagādā grūtības, bet nesagādā prognozēto prieku un gandarījumu. Bērniem grūti koncentrēties mūzikas klausīšanās darbībai, skolotāja izvēlētie skaņdarbi daudzreiz neizraisa interesi. Tāpēc vēlējos izpētīt cēloņus, kas rada bērnu nevēlēšanos klausīties mūziku un noskaidrot, kā veicināt bērnu mūzikas uztveres un klausīšanās prasmju attīstību.
Darbam izvēlējos tematu: Pirmskolas vecuma bērnu mūzikas klausīšanās prasmju attīstība.
Pētījuma objekts: Mūzikas klausīšanās darbība pirmskolas pedagoģiskā procesā.
Pētījuma priekšmets: Bērnu mūzikas klausīšanās prasmju attīstība.
Mērķis: Izpētīt bērnu mūzikas klausīšanās prasmju attīstību mūzikas nodarbībās pirmskolā.
Uzdevumi:
1.Izanalizēt pedagoģijas un psiholoģijas zinātnieku atziņas par mūzikas klausīšanās darbību.
2.Izpētīt sākumskolas izglītības programmu mūzikas klausīšanās prasmju attīstības kontekstā.
3.Analizēt pirmsskolas vecuma bērnu mūzikas klausīšanās prasmju attīstību.
Pētījuma metodes:
1.Teorētiskās: pedagoģiskās, psiholoģiskās un metodiskās literatūras analīze.
2.Empīriskās: pedagoģiskie novērojumi, anketēšana.
Pētījuma bāze: Strenču pirmskolas izglītības iestāde „Minkans”.
Darbs sastāv no: Ievada, 2 daļām, (1. daļai 4 apakšnodaļas, 2. daļai 3 apakšnodaļas), secinājumiem, izmantotās literatūras avotiem un pielikumiem.…