Fricis bārda ir izcils latviešu romantisma dzejas paraugs. Viņš uzrakstīja divus dzejoļu krājumus – “Zemes dēls” un “Dziesmas un lūgšanas Dzīvības kokam”. Dzejnieks simboliskos tēlos alegoriski atklāj neikdienišķu, garīgi spēcīgu personību, kura noliedz pašreizējo dzīvi, ilgojas un aktīvi cīnās par pasaules pārveidni nākotnē. F. Bārdas dzejas galvenie motīvi: Dievs, daba, sapņi, nāve, skumjas, mīlestība, daba un pārdomas par dzīvību.
