Konfūcijs savulaik uzskatīja, ka vienīgā patiesā kļūda - nelabot savas pielaistās kļūdas. Balstoties uz šo domu, mēs varam pieļaut, ka tik tiešām cilvēcīgi ir kļūdīties un tas ir neizbēgami, tomēr, daudz svarīgāk par kļūdu analizēšanu un diskutēšanu ir mēģinājums tās nelabot. Ja vien tas ir iespējams, cilvēkam ir jāmēģina labot savas kļūdas, līdz ar to arī tad netiks tik daudz uzsvērtas un apspriestas pieļautās kļūdas. Turklāt, svarīgi būtu nemeklēt kļūdas, jo principā tā ir lieka laika tērēšana, kura nesniedz nekādu praktisku labumu. Tam piekrita arī Voltērs, kurš uzskatīja, ka meklējot kļūdas, iet zudumā laiks, kas, iespējams, labāk
tiktu izmantots, meklējot patiesību.
Kopumā vēlētos atzīmēt, ka, manuprāt, saukļi „Kļūdīties var ikviens” vai „Ikvienam ir tiesības kļūdīties” pēc savas būtības ir pareizi, jo kļūdas ir dabiska cilvēka dzīves sastāvdaļa. Tomēr šo domu uzsvēršana, pēc manām domām, tomēr ir nevietā, jo tādejādi rodas priekšstats, ka šādi saukļi ir radīti, lai jau laikus aizbildinātos par kļūdainu rīcību un to attaisnotu. Turklāt, atzīdami, ka kļūdīties tiešām katram ir iespējams, vienlīdz svarīgi būtu uzsvērt, ka no tā jācenšas izvairīties katrā iespējamā gadījumā.
…
