Dzimis Braunšveigā, tagadējā Vācijā, nabadzīgā un neizglītotā ģimenē. Salīdzinot ar pārējiem ģimenes locekļiem Gausam piemita apbrīnojamas prāta spējas. 1793.gadā Gauss saņēma stipendiju no Braunšveigas hercoga un iestājās Getingenes universitātē. Tur viņš attīstīja savas zināšanas, bet jau pēc trīs gadiem izstājās bez diploma un atgriezās Braunšveigā. 1799.gadā hercogs piekrita turpināt maksāt viņam stipendiju tikai tad, ja viņš iesniegtu doktora disertāciju Helmstedas universitātē, Gauss piekrita. Ar stipendiju viņam nebija jāuztraucas par darbu, tāpēc viņš varēja pilnībā nodoties saviem pētījumiem. Vēl pirms savas 25.dzimšanasdienas Gauss jau bija slavens ar saviem darbiem matemātikā un astronomijā. 1802.gadā Gausam pazīstams astronoms Olbērs viņu aicināja kļūt par Getingenes observatorijas direktoru, bet viņš atteicās. 1805. gada 9.oktobrī Gauss apprecēja Johannu Ostofu. Divus gadus vēlāk, karā par Prūsijas armiju tika nogalināts viņa labvēlis, Braunšveigas hercogs. Bez stipendijas Gauss ar bija spiests braukt uz Getingeni, kur viņu gaidīja observatorijas direktora un Getingenes universitātes matemētikas katedras vadītāja amats.
…
