| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Bezdarbs | 4 |
| 3. | Inflācija | 5 |
| 4. | Rūpniecības produkcijas apjoms 2008. gadā | 6 |
| 5. | Secinājumi un priekšlikumi | 8 |
| 6. | Izmantotā literatūra | 9 |
Ekonomika ir sabiedriska zinātne par to, kā sabiedrība, efektīvi izmantojot ierobežotos resursus, maksimāli varētu apmierināt neierobežotās vajadzības.
Toties krīze ir grūts stāvoklis ekonomikā, kad samainās ražošana, bankrotē daudzi uzņēmumi, pieaug bezdarbs, palielinās krājumi.
Ekonomiskās krīzes (neefektīvi izmantot ierobežotie resursi) rūpnieciskajos uzņēmumos pamatā ir lielais bezdarba līmenis, inflācija, valūtas kursa krišanās, negatīva tirdzniecības bilance, imports un eksports, kā arī investoru neieinteresētība un naudas līdzekļu neieguldīšana.
90. gados, kad pie mums vēl tikai sākās veidoties ekonomika, Latvijai pārmeta, ka mūsu rūpniecībai nav attīstības perspektīvas, tā ir galīgi greiza, jo ir pārāk daudz ražošanas uzņēmumu un bez specializācijas. Tādēļ liela daļa cilvēku uzskata, ka tieši šo apstākļu dēļ mūsu rūpniecībai iet tik slikti. …
Ar inflāciju apzīmē cenu pieauguma procesu. Inflāciju mērī kā cenu vidējā līmeņa izmaiņu procentuālā izteiksmē noteiktā laika posmā - mēnesī, ceturksnī, gadā u.c. Vairumā valstu inflācijas aprēķinus veic statistiskās institūcijas. Latvijā šo funkciju pilda Latvijas Centrālā statistikas pārvalde. Eiropas Savienībā kopumā, inflācijas, tāpat kā citu statistisko rādītāju aprēķinus veic Eirostat (Eurostat). Ierobežotā laika posmā (pāris gadi) bez ekonomiskiem faktoriem inflācijas tempu var būtiski ietekmēt arī cenu un algu līmeņi. Ja valstī kādu iemeslu dēļ palielinās darba algas pieauguma, tas rada papildus pieprasījumu preču un pakalpojumu tirgū. Tātad pieaug pieprasījums un, atkal uzrodas jautājums - vai piedāvājums ir līdzvērtīgs šim pieaugošajam pieprasījumam. Ja piedāvājuma pieauguma temps neatbilst pieprasījuma pieauguma tempam, jeb, kā saka - piedāvājuma elastība ir mazāka par pieprasījuma elastību, straujāk sāk pieaugt cenu līmenis. Tas arī izpaužas kā palielināta inflācija. Patēriņa cenu inflācija pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 33,0% vai par 7,4% vidēji gadā.
