Nafta ir derīgais izraktenis, kas atrodams grunts porās un šķirbās dziļumā apmēram 1,2 līdz 2 km un vairāk. Naftu var raksturot kā eļļainu šķīdumu, kam krāsa ir gaiši brūna līdz tumši bŗūnai ar specisfisku smaku. Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst naftas sastāvā ir ogleklis-83-87%, ūdeņradis-12-14%, slāpeklis, sērs, slāpeklis-1-2%, retāk 3-6%, kuru lielāko daļu sastāda sērs. Pēc blīvuma naftu iedala trīs daļās: vieglā nafta (0,65-0,83 g/cm2), vidējā nafta (0,83-0,86 g/cm2), smagā nafta (0,86 –1,05 g/cm2). Naftas viršanas temperatūra ir sākot no +280C, kušanas temperatūra no +260C līdz –600C. Sadegšanas temperatūra ir 43,7-46,2 MJ/kg. Nafta sastāv no daudziem aromātieskiem un alifātiskiem ogļūdeņražiem. Atkarībā no naftas atradnes atrašanās vietas, ogļūdeņražu saturs naftā ir atšķīrīgs.
Nepārstrādātai naftai ir maza saimnieciska nozīme. Senatnē to lietoja Babilonijā, lai izgatavotu javu ķieģeļu saistīšanai mūrī.Valters Rejs (1552-1619) izmantoja naftu, lai koku kuģus padarīt ūdensnecaurlaidīgus. Pirms simts gadiem Teksasas fermeri naftu, kas bija nokļuvusi uz viņu laukiem, sadedzināja.
…
