Pasaulē ir milzumdaudz cilvēku, kuri pēc kaut kā ilgojas. Ilgas ir kā skumjas, kuras apgrūtina cilvēka dvēseli, bet ilgas var būt kā karsta uguns, kura atkausē mūsu dvēseles. Aspazija savā dzejolī „Ilgošanās” stāsta par savām ilgām, ar kurām sarunājas, kurām lūdz, lai tās atkausētu jūtas, kuras kā ledus aizmigušas sirdī.
Viņa vēlas mums pateikt: ja jūtas ir sasalušas kā ledus gabali, tad nāks kāds spēcīgs spēks, kas spēs atkausēt mūsu sirdis. Šis spēks ir ilgošanās pēc kaut kā. Tā ir kā kvēla liesma, kura atdzīvinās nomirušās sajūtas krūtīs. Autore mums to pasaka savā dzejolī.…
