Marks Rotko bija Amerikas Savienoto valstu pēckara glezniecības attīstības centrālā persona. 20. gs. 40. gados viņš kopā ar Bārnetu Ņūmenu un Klifordu Stillu pārstāvēja hromatiskā abstrakcionisma virzienu, ko mēdz dēvēt arī par “Ņujorkas skolu”. Viņi savās gleznās akcentē lielu krāsas laukumu ekspresivitāti un optisko efektu radītās fiziskās izjūtas.
Marka Rotko gleznās ar minimālismu tiek panākts maksimāls efekts. Gleznās “spēlējas” dažādu krāsu laukumi, svītras, krāsas un formas. Mākslinieks ar saviem darbiem panāk dziļu emocionālu efektu. Darbi spēj skatītājos izraisīt spēcīgas emocijas. Tie ir mīklaini, mistiski un noslēpumaini. Pārsvarā Marks Rotko mīl gleznot liela formāta darbus, jo uzskata, ka tas liek justies tā, it kā, skatoties uz gleznu, tu būtu tajā iekšā nevis vērotu to no malas. Tādejādi gleznas neizskatās kā atdalītas no apkārtējās vides.…
