Eiropas Komisijas eksperti norādīja, ka Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas ieviešana, kā arī vienotā Eiropas tirgus piedāvātās iespējas jaunajās dalībvalstīs lauksaimniecību ļaus attīstīt daudz veiksmīgāk, nekā tas būtu iespējams ārpus ES.
Aprēķini liecina, ka pēc desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās ES lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības palielināsies par 38 miljoniem hektāru jeb 30%. Savukārt lauksaimniecības produktu ražošanas apjoms varētu pieaugt par 10-20%, kas ir saistīts ar zemāko produktivitātes līmeni jaunajās dalībvalstīs.
Eiropas Komisija uzskata, ka jaunās ES dalībvalstis pēc pievienošanās ES iegūs jaunu tirgu un īpaši no tā iegūs putnu gaļas produktu un graudu ražotāji. Savukārt līdzšinējās ES dalībvalstis varētu iegūt papildu tirgus svaigu piena produktu, siera un cūkgaļas noietam.
BNS
Secinājumi.
Lietuvā ir vērojams ievērojams rūpniecības kāpums, tas nozīmē, ka valstī notiek rūpniecības attīstības aktivizēšanās.
2001.gadā Lietuva saņēmusi vislielāko ārvalstu investīciju apjomu starp Baltijas valstīm, tas savukārt liecina par labvēlīgu investīciju klimatu.
Bezdarba līmenis Lietuvā pamazām samazinās, bet tas notiek ļoti minimāli.
Laika periodā no 2000.gada – 2003.gadam Lietuvā ir vērojama kopējās ekonomiskās situācijas augšupeja.
Līdz ar iestāšanos ES Lietuvā, iespējams, uzlabosies lauksaimnieciskā ražošana, kas saistīts ar jaunu tirgus iespēju rašanos.
…
Ievads. Šajā referātā tiks apskatīts Lietuvas valsts kopējais stāvoklis un daži svarīgākie ekonomiskie rādītāji, kas būtiskāk ietekmē valsts stāvokli. Vairākās vietās tiek ņemti rādītāji visām Baltijas Valstīm, lai pēc iespējas labāk varētu konstatēt valstī pastāvošo situāciju. Salīdzināšanai tiek ņemti arī daži ES ekonomiskie rādītāji, par cik Lietuva arī gatavojās iestāties ES un nu jau tas ir izdarīts. Darba beigās arī tiek minēta kāda prognoze kā varētu ietekmēt iestāšanās ES lauksaimnieku stāvokli. Par cik tagad Lietuva ir ES sastāvā tas varētu būt vērā ņemams fakts.
