Kopsavilkums
Operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumi ir savstarpēji atšķirīgi. Operatīvās darbības uzdevumi vairāk saistāmi ar ciņu pret noziedzību kā parādību, ar personu aizsardzību pret noziedzīgiem apdraudējumiem, un mazāk saistāmi ar konkrētām krimināltiesiskajām attiecībām. Lai operatīvās darbības rezultātā iegūtās ziņas par faktiem varētu izmantot pierādīšanā, kriminālprocesa materiālos ir obligāti jābūt arī citām “pavadošām” ziņām par faktiem, kas ļauj pilnvērtīgi un efektīvi pārbaudīt operatīvās darbības rezultātā iegūto ziņu par faktiem atbilstību visām pierādījumu īpašībām.
Operatīvās darbības rezultātā iegūto ziņu par faktiem izmantošana, lai pierādītu apsūdzētā vainu kriminālpārkāpuma izdarīšanā, nav pieļaujama, jo tā pārkāptu Kriminālprocesa likuma 12.pantā nostiprināto cilvēktiesību garantēšanas principu. Ja operatīvā darbība veikta uzsāktā kriminālprocesa ietvaros ar mērķi iegūt pierādījumus, pastāvot objektīvajai iespējamībai pierādījumu iegūšanai veikt speciālās izmeklēšanas darbības, iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā nav pieļaujama, jo tā pārkāptu Kriminālprocesa likuma 12.pantā nostiprināto cilvēktiesību garantēšanas principu.
Operatīvās darbības, kuras gaitā pielietota provokācija, rezultātā iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā nav pieļaujama, jo tā pārkāptu Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprinātās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā. Ja operatīvā darbība veikta uzsāktā kriminālprocesa ietvaros ar mērķi iegūt informāciju no personas, kas izmanto savas tiesības neliecināt pret sevi, iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā nav pieļaujama, jo tā pārkāptu Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprinātās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā. Operatīvā darbība, kas mērķtiecīgi un ilgstoši turpināta pēc nozieguma atklāšanas, neuzsakot kriminālprocesu, pārkāpj Kriminālprocesa likuma 6.pantā nostiprināto kriminālprocesa obligātuma principu.
…
2005.gada 1.oktobrī stājies spēkā Kriminālprocesa likums, kas paredz divu veidu kriminālprocesuālās izmeklēšanas darbības – tā saucamas “parastās” izmeklēšanas darbības un speciālās izmeklēšanas darbības. Speciālo izmeklēšanas darbību institūta ieviešana izraisīja juristu vidū vairākas asas diskusijas un viedokļu apmaiņas. Daudzi saskatīja jaunieviestā institūtā nevajadzīgo jau pazīstamā operatīvo darbību institūta dublēšanu, citi – otrādi, derīgo un visai nepieciešamo jauninājumu. Tā vai citādi, bet paejot 10 gadiem kopš Kriminālprocesa likuma stāšanās spēkā, speciālo izmeklēšanas darbību institūts, šķiet, ir pieņemts juristu vidū – tas vairs netiek uzskatīts par nepazīstamo “svešķermeni” un tiek arī samērā veiksmīgi piemērots praksē. Tajā pašā laikā praksē joprojām nereti ir gadījumi, kad kriminālprocesā, neskatoties uz speciālo izmeklēšanas darbību esamību, kā pierādījums tiek izmantotas operatīvās darbības rezultātā iegūtās ziņas par faktiem. Un jāatzīst, ka ne bez problēmām. Darbā tiks apskatīta operatīvās darbības būtība, kā arī operatīvās darbības metodes.
