Darba līgums, kas noslēgts rakstveidā, ir gan savstarpējās vienošanās rezultāts, gan pierādīšanas pamats, un noslēdzot šo līgumu jāievēro, ka darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darba devēja, otrs pie darbinieka, un tiem abiem jābūt identiskiem, kā arī rakstveida darba līgumā jānorāda:
1. Personu dati, kuri slēdz līgumu
2. Darba tiesisko attiecību sākuma datums
3. Darba samaksas apmērs un izmaksas laiks
4. Nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks
5. Darbinieka arods, amats un specialitāte jeb profesija
6. Darba vieta
7. Ikgadēja apmaksāta atvaļinājuma ilgums.
Darba līgumu var slēgt uz noteiktu laiku, bet pārsvarā darba likums liek slēgt uz nenoteiktu laiku. Ja darba līgumā nav norādīts laiks, uz kādu tas noslēgts, vai arī atbilstoši apstākļiem nav pieļaujama darba līguma noslēgšana uz noteiktu laiku, līgums atzīstams par nenoteikta laika. Tāpēc darba līgumā, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, nav noteikts beigu termiņš, darba devējiem ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš. Ja līgums noslēgts uz noteiktu laiku, darba tiesiskās attiecības izbeidzas ar dienu, kad izbeidzas darba līguma termiņš. Ja, tam beidzoties neviena puse nav pieprasījusi izbeigt darba līgumu un darba tiesiskās attiecības turpinās, darba līgums uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.
Darba līgumu var grozīt, darbiniekam un darbadevējam savstarpēji vienojoties par to. Līguma grozījumu pamatā var būt saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai kādu citu līdzīga rakstura pasākuma veikšana uzņēmumā. Visi grozījumi līgumā noformējami rakstiski. Ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, tad darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu, sakarā ar to, ka darbinieks nepiekrīt jaunajiem darba līguma noteikumiem. Bet darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā, par lēmuma atcelšanu, ja to uzskata par nepamatotu.
…
Civillikuma ceturtā daļa „Saistību tiesības” aptver ļoti dažādas tiesiskās attiecības, bet tās visas kopumā var raksturot kā tādas, kurās notiek (vai ir jānotiek) tiesisko attiecību izmaiņas, dinamika, preču apmaiņa. Piemēram, tirgus ekonomika ir saistību tiesību īstenošanas lauks un izpausme. Jo lai notiktu preču apmaiņa, vienai pusei ir jābūt tiesībām prasīt no otras, bet otrai- pienākums dot. Latvijas Civillikumā dotajā saistību definīcijā ir uzsvērta darbība: personai (parādniekam) jāizdara par labu otrai pusei (kreditoram) zināma darbība, kam ir mantiska vērtība, bet otrai ir tiesības prasīt izpildījumu. Tātad saistību būtība izpaužas tajā, ka jāveic darbība, lai atbrīvotos no saistībām. Bet tā darbība var izpausties arī, kā solījums kaut ko tieši nedarīt. Saistību tiesību jēdziena nozīmes: • Personas noteikta rakstura subjektīvās tiesības- kas uz darījuma vai cita pamata pieder konkrētām fiziskām un juridiskām personām un kam atbilst citu konkrētu personu pienākumi. • Normu kopums par saistību tiesiskajām attiecībām- objektīvas tiesības ir likumu un citu priekšrakstu veidā valstī objektīvi pastāvošās tiesības. • Tiesību zinātnes apakšnozare, kas pēta saistību attiecības un risina šādus uzdevumus
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.