-
Filmas "Putekļi" vēstījuma analīze
Filma „Putekļi”(Пыль) ir 2005. gadā mākslas filma, kura 2001. gadā tika uzņemta Krievijā ar radošu apvienību „ СВОИ2000”. Filmas žanru var raksturot, ka fantastisko reālismu, vai arī kā eksistenciālu drāmu. Filmā ir kolosāla aktieru spēle. Liekas, ka visi varoņi nevis spēle lomas, bet izdzīvo, pārdzīvo katru brīdi. Manuprāt šī filma konstatē diagnozi mūsu realitātei, sociāli - politiskus apstākļus.
Galvenais varonis ir mazrunīgs, mīkstmiesis Aļoša (Aleksejs Sergejevs, Viktora dēls). Recidīvista mazbērns. Vecmāmiņa viņam, acīmredzot, — katoliete: krustās pa kreisi un iesauc svēto Madonnu. Filmas galvenais varonis – šajā pasaulē ir niecīgums, puteklis, kurš līmē plastmasas lidmašīnas, nodarbojas ar vienmuļu darbu valsts uzņēmumā «Progress», kura specializējas uz bērnu rotaļlietu ražošanu. Jauneklim ir pasīvs dzīvesveids, viņš ne pie kā netiecas, neko negrib, ne ar ko neinteresējas, šim jauneklim nav vecāku, varbūt – gājuši bojā. Dzīvo divatā ar vecmāmiņu. Ar vecu sievieti, kura mīl savu mazdēlu vairāk par visu šajā dzīvē, apģērbus viņam pērk kādā pagraba secon-hand’ā, pēc savas izvēles, kā pienākas, katru rītu gatavo mazdēlam brokastis, seko lai paēdis būtu. Dzīvo viņi diezgan nabadzīgi uz nelielu pensiju un Aļošas niecīgo algu, kuru viņš droši vien visu atdod vecmāmiņai, tāpēc ka neko citu viņam arī nevajag, ka tikai paēst un pagulēt. …
Kino- ir vislielākais brīnums no visiem brīnumiem, kurš tika uzdāvināts mums nevis ar dabu, bet ar civilizāciju. Kino ir viens no spožākiem izgudrojumiem, tehniski - zinātniska progresa rezultāts. Tiešā tulkojuma vārds filma ( no angļu val. film) ir filma, tāpēc plašākā skaidrojumā filma- nozīme ruļļu lenti ar ierakstītiem attēliem vai skaņām. Galvenais, kas mūs pievelk filmā- spēja kalpot par apkārtējas realitātes modeli, vairākiem skatītājiem tā ir dzīves daļa un piedāvātā realitāte ekrānos- ir īsta realitāte. Mirdzošais ekrāns dāvina mums pilnīgi pārsteidzošo un ne ar ko nesalīdzinošu sajūtu, mēs tā aizraujamies ar skatu, ka nemanot kļūstam par vienu no ekrānu varoņiem un sākam dzīvot viņa dzīvi, identificējam sevi ar viņiem, pārdomājam kā mēs rīkotos viņu vietā, kādu atrastu izeju no bīstamām situācijām. Filma - pirmkārt ir izrāde, tāpēc filma attīsta mūsu skatītāju kultūru.
