-
Luminiscences iedalījums
Nr. | Название главы | Стр. |
Definīcija | ||
Luminiscences iedalījums | ||
Atkarībā no pēcspīdēšanas ilguma | ||
Pēc starojuma ierosinošā cēloņa | ||
Pēc mikromehānismiem |
Fosforescence
Šajā gadījumā spīdēšana var turpināties pat vairākas minūtes, pēc ierosināšanas beigām.
Stingru robežu starp abiem šiem veidiem nav.
Fluorescējošas krāsvielas mūsdienās gūst lielu popularitāti daudzās zinātņu nozarēs un cilvēku dzīves sfērās.
Katodluminiscence
Tā rodas, ja vielu apstaro ar elektronu kūli (katodstariem), kur elektronu enerģija ir 102 — 105 eV.
Katodluminiscences spēja UV, redzamā un IS spektra daļā piemīt daudzām dabas un speciāli sintezētām vielām: tīrām vielām, leģētiem pusvadītājiem un dielektriķiem, stikliem, molekulāriem kristāliem, šķīdumiem un pat inertām gāzēm cietā stāvoklī.
To izmanto vakuumelektronikā katodluminiscentos ekrānos, luminoforu izgatavošanā, rentgenoskopijā.
Heliumluminiscence
To pavada eksotermiskās ķīmiskās reakcijas, ja viens no reaģentiem ir ierosinātā stāvoklī, piemēram trūdoša augsne.
Labi izpētīta ir liesmas hemiluminiscence. Tās avots ir degšanas produkti ierosinātā elektroniskā stāvoklī, svārstību vai rotācijas līmeņos. Luminiscences avots var būt arī citas daļiņas, kas ievadītas liesmā. Tie var būt metālu atomi, kas ierosinās enerģijas apmaiņā.
Hemiluminiscenci lieto energoneatkarīgos gaismas avotos, kas vienmēr gatavi lietošanai.
To trūkumi - samērā neliela gaismas atdeve un tie izmantojami tikai vienu reizi. …
Luminiscence ir ar termisko starojumu nesaistīts, no ķermeņu sakarsēšanas neatkarīgs vielu starojums redzamās gaismas diapazonā. Dažkārt luminiscenci sauc par auksto gaismu, jo vielas var luminiscēt pat ļoti zematemperatūrā. Lai izraisītu luminiscenci, vielai no arpuses ir jāpievada enerģija, jeb jāpanāk, lai vielas atomi nonāktu ierosinātā stāvoklī. Tai ir liela nozīme cietvielu fizikas un bioloģijas pētījumos. Pētot luminiscenci, iegūst ziņas par vielas enerģētisko spektru, atsevišķu atomu mijiedarbību un to mijiedarbību ar apkārtējo vidi, enerģijas igrāciju. Luminiscences mehānisms tika izprasts tikai 20. gs. Luminiscenci, tāpat kā jebkuru elektromagnētisko starojumu, raksturo intensitāte, spektrālais sastāvs, polarizācija, iznākums un kinētika. Atšķirībā no termiskā starojuma luminiscenci rada samērā neliels atomu, molekulu vai jonu skaits, kuri veido t.s. luminiscences centrus.
