Автор:
Оценка:
Опубликованно: 25.08.2014.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Kultūrvēsture', 1.
  • Конспект 'Kultūrvēsture', 2.
  • Конспект 'Kultūrvēsture', 3.
Фрагмент работы

7.Dzīve un kultūra Latvijā 18-19.gs. 1700 sākās Ziemeļu karš. Krievijas varā pakāpeniski nonāca
Latvijas teritorija. Latvija notika valstiskās varas maiņa,bet tomēr vadošās pozīcijas saglabāja
vācbalti. Bija Kurzemes,Vidzemes, Latgales, Rīgas vācieši. No kuriem Vidzemes vācieši bija
visizglītotākie,savukārt Latgalē dzīvojošie vācieši bija pārņēmušī poļu valodu,izturēšanos,
katolicismu.Bet pie muižnieku kārtas nepiederēja mazvācieši,kas bija sīkie tirgotāji, mežsargi,
amatnieki. Bet vācieši ar augstāko izglītību ,kas nepiederēja muižniecībai bija literāti.-mācītāji,
juristi un ārsti skolotāji,kas centās paaugstināt kultūras līmeni. 18.gadsimtā Rīgā koncentrējās
izglītoti cilvēki,kas interesējās par vēsturi, mākslu,filozofiju un daiļliteratūru. Jaunie gleznotāji,
dzejnieki un aktieri ietilpa Rīgas bohēmā. 1782.gadā par Oto fon Fītinghofa naudu uzbūvēja
teātra ēku,kurā notika operas un baleta izrādes. Un 19.gs sākumā Rīgas vācu teātrī kā diriģents
darbojās R.Vāgners. Kultūras dzīve koncentrējās Rīgā un arī Kurzemes-zemgales hercogistes
galvaspilsētā-Jelgavā. Latgalē par kultūras centriem kļuva katoļu klosteri-Daug,Krās,Aglonā,
un arī muižnieku pilis ar lielām bibliotēkām-Krāslavā-Plateru pils. 1757gadā Krāslavā sāka
darboties garīgais seminārs,sniedzot augstāko izglītību.

Коментарий автора
Atlants