-
Romantisms Leona Brieža dzejā
Romantisms literatūrā
Romantisms iedibinājās 18. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Tā rašanās cēlonis ir radošas inteliģences nemiers ar klasicisma un sentimentālisma izpratni par sabiedrību un personību viņa dvēselē. Sentimentālisma jūtu pasaules vietā romantisms slavina dvēseli. Romantiķi savas daiļrades priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, parādot ar kaislībās apveltītu un traģiski vientuļu stipra rakstura cilvēku. Vēl arī romantiķi attēlo neparastas parādības un apstākļus, saspringtas situācijas. Pielūgsmes objekts- daba.
Romantisma stila iezīmes: pacilātība, emocionalitāte, subjektīvisms, kontrastainība, ekspresīvs stils, kurā vērojama arī hiperbolizācija.
Kā arī bagātīgi izmantoti dabas tēli, pārejas stāvokļi, stihisko dabas spēku tēlojums.
Romantisms Leona Brieža dzejā
Leona Brieža stihija ir uguns. Uguns raksturo viņa vēlmes. L. Brieža uguns nav tikai aizrautīga liesmu dejošana, spilgts zaigojums. Viņu vilina uguns nežēlīgā būtība. Taču tekstā sastopamie tēli, simboli ir tikai uguns “redzamā daļa”. Uguns dvēsele ir klāt daudz biežāk.
…
Saturs Ievads Biogrāfija Apbalvojumi Daiļrade Romantisms literatūrā Romantisms Leona Brieža dzejā Bibliogrāfija Secinājumi Izmantotie avoti Darba fragments Leons Briedis dzimis 1943. gada 16.decembrī Madonas rajona Pamatu ciema Grantiņu mājās. Miris 2020. gada 1. februārī. Abi vecāki – Jadviga un Voldemārs Brieži – bijuši skolotāji. L. Briedis bija latviešu dzejnieks un atdzejotājs. Literatūrā darbojās ilgstoši un raženi: dzeja, esejas, dzejoļi bērniem, nidas, atdzejojumi no spāņu, rumāņu u.c. valodām. Viņa literārais rokraksts ir nostabilizējies, varētu teikt- nemainīgs. Daudzi tēli ir klātesoši visā L. Brieža daiļradē: māte, koks (ābele, liepa) un it īpaši dvēsele, turklāt ne tikai cilvēka, bet arī putna, koka vai kāda cita priekšmeta dvēsele.