Kā jau lielākai daļai no mums ir zināms, tad cilvēks ir dzīva būtne, kam raksturīga vēlme kontaktēties. Varētu pat teikt, ka komunicēšanās un sabiedriskā dzīve ir viena no dzīves svarīgākajām īpašībām. Uzvedības standarti, kā arī etiķetes normas arī ir vieni no svarīgākajiem kultūras konteksta mehānismiem, kuru dēļ īstenojas normāli, civilizēti kontakti starp cilvēkiem.
Etiķete ir tā, kas nosaka saskarsmes noteikumus starp dažādiem dzimumiem, vecumiem, sociālām, profesionālām un citām sabiedrības grupām.
Grūti iedomāties, kādas būtu cilvēku attiecības, ja viņi atļautos runāt visu, kas ienāk prātā un ļautu pilnīgu vaļu emocijām un kaislībām. Kādas veidotos cilvēku attiecības, ja katrs rīkotos tā, kā viņam patiktu? To grūti iztēloties, jo apzināti vai neapzināti cilvēki pārsvarā respektē sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas un tradīcijas.
Kā jau es iepriekš minēju, etiķete, uzvedības normas, saskarsme ir ļoti būtiski elementi. Un, ja cilvēks dodas uz kādu valsti, tad viņam ir jāzina, vai vismaz jāuzzina, kāda tad ir šīs citas valsts etiķete, lai nenonāktu neveiklā situācijā.
Mans stāsts būs par Beļģiju, par tās etiķeti manā skatījumā.…
