-
Psihosomatiskās saslimšanas un to cēloņi jauniešu vecumposmā
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 2 | |
1. | JAUNIEŠU PSIHOLOĢISKAIS VECUMPOSMA RAKSTUROJUMS | 4 |
1.1. | „ES” attīstība jaunībā | 4 |
1.2. | Jauniešu emocijas un jūtas | 6 |
2. | PSIHOSOMATIKAS RAKSTUROJUMS | 7 |
2.1. | Psihosomatikas vēsture | 7 |
2.2. | Psihosomatiskie simptomi un reakcijas | 8 |
2.3. | Stress un psiholoģiski faktori, kas izraisa vai ietekmē psihosomatiskos traucējumus | 9 |
2.4. | Elpošanas sistēmas psihosomatiskā saslimšana – bronhiālā astma | 10 |
2.5. | Juceklīga domāšana, galvassāpes un migrēna. | 11 |
2.6. | Psihosomatisko slimību ārstēšana | 12 |
PĒTNIECISKĀ DAĻA | 13 | |
SECINĀJUMI | 25 | |
PIELIKUMS | 27 |
SECINĀJUMI
Veicot zinātniski pētniecisko darbu, tika atbildēts uz darbā izvirzītajiem pētījuma jautājumiem - vai jaunieši mūsdienās pastiprināti izjūt stresu? Vai viens no galvenajiem stresa cēloņiem ir skola? Kāda ir visbiežāk izplatītā saslimšana jauniešu vecumposmā? Vai jaunieši pārslodzes gadījumā izjūt fizisku diskomfortu? Ar kādām metodēm jaunieši tiek galā ar stresu?
Analizējot zinātnisko literatūru autore secina, ka jaunība ir periods starp pubertāti un pieaugušo dzīvi. Šajā laikā jaunietis galvenokārt attīstās psiholoģiski, jo fiziskā attīstībā lielākoties ir notikusi pubertātes vecumā. Skatoties no psiholoģiskā viedokļa, jaunietim vissvarīgāk ir atrast savu iekšējo ES un lielu uzmanību pievērst rakstura stabilizācijai. Jaunietiem ir svarīgi pieturēties pie sava viedokļa un nepievērst tik lielu uzmanību sabiedrības stereotipiem, vienaudžu uzskatiem. Arī attiecībās ar draugiem, jaunietis meklē domubiedrus, tomēr arī cenšas ieklausīties citos un saprast, ka mēdz būt arī citādāki uzskati. Šajā vecuma posmā tiek uzsāktas pirmās nopietnās attiecības ar pretējo dzimumu.
Praktiskajā pētījumā tika noskaidrots, ka mūsdienās vairums jauniešu tomēr izjūt stresu, kā arī to, ka viens no galvenajiem stresa cēloņiem ir skola, arī zinātniskajā literatūrā aprakstīts, ka lielu lomu ieņem mācības, jo šajā vecuma posmā pastirpināti tiek domāts par nākotnes darba iespējām un profesijas izvēli, kuru nevar iegūt bez liekas piepūles.
Pētījumā jaunieši atzina, ka pārslodzes gadījumā izjūt diskomfortu un tādēļ izjūt sāpes, vai saslimst. …
Bieži vien dzirdēts, ka lielākā daļa slimību rodas mūsu pašu galvā. Saskarsmē ar pārlieku daudz stresa, nespēju tik galā ar saviem darbiem un emocijām, caurām dienām strādājot no agra rīta, līdz pat vēlam vakaram. Pārpūles rezultātā, gan garīgas, gan fiziskas, cilvēka psihe spēj izspēlēt pavisam nopietnus jokus. Pat jaunietim var šķist, ka viņš jau ir tuvu nāvei, kaut gan patiesībā ķermenis ir vesels. Šādu parādību sauc par psihosomatiku. Psihosomatiku pēta psihosomatiskā medicīna, tā ir zinātne par ķermeņa, psihes un sociālo faktoru mijiedarbību un to lomu cilvēka psihisko un somatisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē, ārstēšanā, prognozē un profilaksē.
