-
Bartolomejs Sprangers "Ādams un Ieva". Mākslas darba analīze
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | 16. – 17.gs. mija, Baroka laikmeta galvenās iezīmes un tā aizsākums Dienvideiropā un Nīderlandē | 3 |
| 2. | Manierisms | 4 |
| 3. | Bartolomejs Sprangers. Biogrāfija | 5 |
| 4. | Bartolomeja Sprangera mākslas darba “Ādams un Ieva” analīze | 6 |
| 5. | Izmantotā literatūra, avoti | 6 |
Bartolomejs Srpangers bija viens no aizsācējiem baroka stilam, tādēļ šajā darbā ir manāmas arī dažas baroka stila iezīmes, kā piemēram, liektas līnijas, kuras attēlotas Ādama un Ievas pozā, ķermenis izskatās dabīgs un skaists pateicoties liektajām locītavu vietām. Formas ir abiem tēliem ir pilnīgas, salīdzinot ar renesanses laikmeta stilu, kur mākslinieks cilvēku atveidoja ideālam, ar skaistām formām un perfektām sejām, tad baroka laikmetā pievērsa uzmanību tieši patiesajam izskatam, lai gan autors tos ir izdomājis, taču viņš tos ir uzgleznojis dabīgus un pilnīgus. Dažādi gaismas efekti un ēnu kontrasti , kā borka stila pazīme ir arī manām šajā darbā. Gleznas kreisajā puse ir izteikta ar ēnas kontrastu , taču labā puse ir koša un spilgta ar padziļināto skatu tālumā.
Reālistiski attēloti Bībeles simboli – labā un ļaunā atzīšanas koks un kārdinātāja - čūska. Fonā paveras ainava ar teiksmaino paradīzes dārzu un tajā mītošajiem dzīvniekiem un putniem. Mākslinieka reālistiskais skatījums saaužas ar spilgti izteiktu manierismu, kas izpaužas nedabiski izliektajās Ādama un Ievas pozās, kustībās un žestos. Gleznas kolorītā autors centies radīt pretstatu efektu, izvēloties Ādama tumšo ādas toni pret Ievas sievišķīgo, marmorgaišo augumu.
…
16. gadsimta darbs “Ādams un Ieva”. Šo darbu autors ir gleznojis izmantojot koku, kā bāzi, pamatu uz kura tika gleznots šis darbs, eļļas krāsas un tika arī izmantotas īpašas dabisko saistvielu un ūdens emulsijas krāsas. Par temperu sauc arī šādā tehnikā darinātu stājglezniecības mākslas darbu - gleznu. Par temperu dēvē arī vienu no ūdens krāsvielu glezniecības veidiem, kuras saistvielā pārsvarā ir dzīvnieku līme un saistviela vienmēr sastāv no emulsijas. Takā Bartolomejs Srpangers būtībā iepazīstināja Ziemeļeiropu ar Itāļu manierismu, bija baroka stila aizsācējs, kā arī gleznoja ļoti sarežģītus pasūtījumus, šajā darbā ir redzami vairāku stilu savienojumi. Izvēlētajā Bībeles sižetā, atšķirībā no viduslaikiem, parādās mākslinieka interese par kailķermeni, tā vitalitātes un spēka atklāsmi. Manierisma stils šajā darbā parādās, Ādama un Ievas kontrapostā, poza un stāja abiem ir pilnīgi pretēji vērsts.
